Klimata pārmaiņas turpina ietekmēt pasaules ekonomiku, uzņēmumus un kopienas, tāpēc šodien svarīgāk nekā jebkad ir paātrināt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Ilgtspēja biznesā vairs nav tikai labākas reputācijas, lielākas klientu atzinības un papildu peļņas jautājums. Tā ir katra uzņēmuma ilgtermiņa eksistences atslēga. Ilgtspēja ir ilgs un garš ceļš, iespējams, pat nogurdinošs, lai spētu atbilst visām komplicētajām regulām un vadlīnijām, ko izvirza dažādas organizācijas, taču jāapzinās, ka bez ilgtspējīgiem risinājumiem arī pati planēta izdzisīs jau pēc pāris simtiem gadu.
Pat ar visoptimistiskāko scenāriju cilvēces nākotnes izredzes klimata jomā nav diez cik rožainas. Ja mums izdosies apturēt strauju vidējās gaisa temperatūras palielinājumu un līdz gadsimta beigām tas nepārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu, nākotnē Vidusjūras klimatam raksturīgās vasarās mums jārēķinās ar vidēji divus mēnešus ilgstošiem sausuma periodiem un par 41% lielākām mežu ugunsgrēkos izdegušām teritorijām. Tomēr tas ir krietni labāk nekā par 2 grādiem augstāka vidējā gaisa temperatūra ar četriem sausuma mēnešiem un par 62% vairāk izdegušas zemes vai vēl dramatiskāki rādītāji ar vēl straujāku globālo sasilšanu.
Lai noturētos mums tik svarīgajās 1,5 grādu robežās, pasaulei līdz 2030. gadam ir jāsamazina oglekļa dioksīda emisiju apjoms par 45%.
Ilgtspējas mērķu īstenošanā ļoti svarīga loma ir uzņēmumiem, taču šobrīd to ilgtspējas mērķi nav pietiekami, lai paveiktu kopīgo uzdevumu: tikai 42% uzņēmumu plāno samazināt savas oglekļa emisijas par 45% vai vairāk, un tikai 35% plānot to īstenot līdz 2030. gadam (EY 2022 Sustainable Value study | UNFCCC). Daudzi uzņēmumi plāno lielākas investīcijas klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanai, taču galvenā motivācija ir finanšu mērķu sasniegšana, klientu attiecību un ilgtspējas reitinga pozīcijas uzlabošana, nevis pašas planētas nākotne.
To daļēji var saprast, jo mūsdienās sabiedrība pieprasa lielāku atbildību no organizācijām, kurās strādā, no kurām kaut ko pērk un kurās investē. Taču vienlaikus jāapzinās, ka ilgtspēja biznesā vairs nav tikai stilīga ekstra, bet gan nepieciešamība uzņēmumu un arī cilvēces eksistencei – šodien, pēc vairākiem desmitiem gadu un pēc vairākām paaudzēm.
Ilgtspējas izaicinājumi ir būtisks temats transporta un kravu pārvadājumu nozarē. Lielākoties iztēlojamies autokravu pārvadājumus, taču, piemēram, kuģniecības nozare ir nozīmīgs globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs, kas, pareizi saimniekojot, ir arī viens no videi draudzīgākajiem un energoefektīvākajiem transporta veidiem, un tā loma tuvākajos gados būtiski pieaugs gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos. To uzsvēra arī nozares eksperti 9. maijā Rīgā notikušajā tūrisma un transporta nozares konferencē Stena Line Baltic Business Conference.
Tā kā 80% no pasaules tirdzniecības apjoma tiek pārvadāti ar kuģiem, jūras transporta dekarbonizācija ir īpaši būtiska klimata pārmaiņu risināšanai un globālo emisiju samazināšanai. Šajā jomā tiek apsvērti dažādi risinājumi – no tādām alternatīvām degvielām kā metanols, amonjaks un ūdeņradis līdz oglekļa uztveršanai un kodolenerģijai. Vispiemērotākā izvēle ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp kuģa tipa, tirdzniecības veida, veselības un drošības apsvērumiem, saistīto piegādes ķēžu un izmaksu attīstības. Bet tas ir labs piemērs citām nozarēm un atgādinājums uzņemties aktīvu atbildību par vidi, kurā uzņēmumi darbojas ikdienā. Risinājumi, kas šķiet inovatīvi un pat neticami šodien, būs pašsaprotami rīt.
Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē arvien biežāk redzēsim, kā kapitāls un talants aizplūst no tiem uzņēmumiem, kuriem rūp tikai peļņa, uz tiem, kuri rada un aizsargā visas sabiedrības vērtības ilgtermiņā, aptverot pēc iespējas plašāku ietekmes pušu loku, – patērētājus, darbiniekus, piegādātājus, kopienas, investorus un akcionārus. Organizācijas, kuru ilgtermiņa vērtībām ir jēgpilns mērķis, gūs vislielāko labumu no pašu radītajām vērtībām.
Lai sāktos jebkādas pārmaiņas, katram uzņēmumam ir rūpīgi jāpārdomā un godīgi jāapzinās, kādu ilgtspējas brieduma līmeni tas ir sasniedzis šodien un kur vēlas nonākt ilgtermiņā. Tas ir vienīgais veids, kā domāt par nākotni un izvelēties pareizo ilgtermiņa pastāvēšanas stratēģiju. Tas ir vienīgais ceļš, kā izvirzīt ilgtspējas mērķus: domāt ne tikai par finansiālajiem rādītājiem, klientu vēlmēm un darbinieku labbūtību, bet arī par planetārajām robežām, kurās uzņēmumam ir jādarbojas.
Autors ir EY partneris, CCaSS (Climate Change and Sustainability Services) vadītājs Baltijā
Pagaidām nav neviena komentāra