Esi kā Tartu Universitāte jeb Kā Baltijas augstskolām iekļūt top 500 • IR.lv

Esi kā Tartu Universitāte jeb Kā Baltijas augstskolām iekļūt top 500 1

Ilustratīvs attēls
Arkādijs Zvaigzne, Artūrs Zeps

Nereti, domājot par Baltijas valstu augstāko izglītību, mēs iedomājamies saujiņu augstākās izglītības iestāžu. Katram šis saraksts būs nedaudz atšķirīgs, bet tajā varētu parādīties Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Viļņas Universitāte (VU) un, protams, Tartu Universitāte (TU), kas iemantojusi spēcīgu tēlu kā pasaules reitingu vadošā augstskola reģionā. TU ir kļuvusi par sava veida piemēru politiķiem, salīdzinot augstskolas, un, arī runājot par Latvijas augstākās izglītības iestāžu sniegumu reitingos, bieži tiek pieminēta Tartu:

Tomēr vienlaikus Latvijā ir bijusi arī virzība uz lielāku augstskolu daudzveidību, likumos nostiprinot ideju par augstskolu tipoloģiju. Tāpēc šī raksta mērķis ir parādīt, kā Latvijas augstskolas izskatās uz Baltijas valstu augstskolu fona un cik patiesībā Baltijas valstu augstskolas ir daudzveidīgas, kā arī salīdzināt tās ar bieži apspriesto TU.

Šim rakstam izmantojām starptautiskā reitinga «U-Multirank» un Eiropas Augstākās izglītības reģistra datus par 2019. gadu, kas ir jaunākie pieejamie. Diemžēl Igaunijas augstākās izglītības iestādes «U-Multirank» datubāzē nav plaši pārstāvētas, jo institūcijas pašas var izvēlēties – piedalīties vai nepiedalīties šajā reitingā, tāpēc vairākos padziļinātos salīdzinājumos varēsim salīdzināt tikai Latvijas un Lietuvas augstskolas. Šajā rakstā pamatā aplūkosim augstskolu zinātnisko sniegumu, studentu skaita īpatsvaru dažādos augstākās izglītības līmeņos un to lomu tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanā.

Stratēģiskā specializācija – ceļš uz reitingu virsotnēm

Starptautiskie reitingi galvenokārt balstās uz augstskolu pētniecisko sniegumu un ar to cieši saistīto starptautisko reputāciju, tāpēc reitingu augšgalā visbiežāk var redzēt augstākās izglītības iestādes, kurā ir augsts zinātniskais sniegums. Salīdzinot Baltijas valstis, redzam, ka  2019. gadā TU uz kopējā fona būtiski izceļas ar vairāk nekā divreiz lielāku publikāciju skaitu nekā Latvijas Universitāte – augstskola, kurai Latvijā ir vislielākais publikāciju skaits.

Tomēr reitingu kontekstā ļoti būtiska ir publikāciju kvalitāte, ko var novērtēt pēc žurnāliem, kuros publikācijas iekļautas, kā arī pēc citējamības, parādot, vai kāds atsaucas uz šīm publikācijām. Salīdzinot citējamību, redzam, ka Lietuvas un Latvijas līderi mainās, Mikola Romera Universitātei apsteidzot VU un RTU apsteidzot LU, savukārt TU stabili paliek Baltijas līdera lomā.

Salīdzinot publikācijas, kas ir starp top 10% citētākajām konkrētā jomā, TU joprojām saglabā līdera pozīciju, un var redzēt TU stratēģisko specializāciju, kas ļauj tai iegūt augstas vietas reitingos. TU ļoti apzināti veido savu specializāciju un necenšas vienlaikus nodrošināt visus Igaunijas attīstībai nepieciešamos aspektus. Piemēram, TU studijas kopumā ir pakārtotas zinātnei un zinātnieku sagatavošanai, bet mazāk – darba tirgus vajadzību apmierināšanai.

Apzināti iegulda zinātnes finansēšanā  

Nozīmīgs priekšnosacījums zinātnes attīstībai ir pieejamais un piesaistītais finansējuma apmērs. Vadošie pētnieki, laboratorijas, datubāzes un pārējā infrastruktūra maksā ārkārtīgi dārgi, un, jo augstāk vēlas tikt reitingos, jo vairāk izmaksas pieaug. TU izdevumi ir gandrīz tikpat lieli, cik trīs Latvijas lielākajām universitātēm kopā, tomēr tā ir unikāla ne tikai uz Baltijas valstu, bet arī uz Igaunijas fona, jo TU budžets ir gandrīz divreiz lielāks nekā nākamajai bagātākajai Igaunijas augstskolai – Tallinas Tehnoloģiju universitātei (TalTech).

Pēc datiem var spriest, ka Igaunija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu tieši TU virzīt par valsts vadošo universitāti, kas arī saņem lielāko finansējumu, jo valsts nevar atļauties, ka visas augstskolas ir pasaules reitingu augšgalā, tāpēc ļoti svarīga ir augstskolu mērķu noteikšana un tipoloģija.

Koncentrējas uz maģistrantiem un doktorantiem  

Par augstskolu specializāciju var spriest pēc tā, kāda izglītības iestādēs ir studējošo struktūra. TU gandrīz puse no studējošajiem ir maģistranti un doktoranti, kamēr LU un VU – pēc publikāciju skaita vadošajās savas valsts augstskolās – maģistranti un doktoranti ir vien piektā daļu no studējošo skaita. Īpaši TU izceļas ar doktorantu īpatsvaru – no 10 000 studējošo gandrīz desmitā daļa ir tieši doktoranti. Augstākā līmeņa studenti ir pamats pētnieku ataudzei un zinātniskās kapacitātes stiprināšanai ilgtermiņā, tāpēc TU kā pilnībā zinātnē specializētas augstskolas studējošie tiek gatavoti pētnieciskajam darbam.

Latvijā zinātnes universitātes galvenokārt nodarbojas ar bakalaura līmeņa studentu sagatavošanu darba tirgum, kas, protams, ir svarīgi, tomēr traucē šo universitāšu mērķim iekļūt pasaules vadošo augstskolu reitingos, kur būtiska loma ir tieši zinātniskajam sniegumam.

Protams, paralēli iekļūšanai reitingos ir svarīgi domāt par augstskolu lomu – tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Taču, piemēram, lielākā daļa TU studējošo nestudē STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics), jo tā nav šīs universitātes misija. Vērtējot STEM studējošo īpatsvaru plašāk, redzam – katrā valstī skaidri iezīmējas augstskolas, kuras specializējas tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanā un kuras  – nē.

Apskatot statistiku nedaudz detalizētāk, varam secināt, ka koledžas ir nozīmīgas STEM darbaspēka sagatavotājas. Tās ir tiešs pretstats zinātnes universitātēm, jo zinātne ir to viszemākā prioritāte, bet darbaspēka sagatavošana – augstākā. Tieši tāpēc koledžas vislabāk reaģē uz darba tirgus pieprasījumu, sagatavojot speciālistus tautsaimniecībai. Uzstādījums, ka darba tirgum arvien vairāk vajadzīgi speciālisti ar profesionālo un ne vienmēr ar augstāko izglītību, kļūst arvien aktuālāks, un to apliecina arī Ekonomikas ministrijas jaunākās darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozes[1].

Tāpēc viens no veidiem, kā palīdzēt vadošajām augstskolām uzlabot vietu reitingos, ir ļaut tām koncentrēties uz labāk sagatavotajiem studentiem. Tas viņiem palīdzēs darba tirgū radīt inovācijas un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, savukārt pašās augstskolās attīstīs zinātni un veidos lielāku augstākā līmeņa studentu proporciju, vienlaikus skaidri iezīmējot koledžu lomu darbaspēka sagatavošanā un izglītības pieejamības veicināšanā.

Būtiska finansējuma daļa – no valsts

Dažādu jomu studējošie iestādēm izmaksā dažādi, jo tām ir atšķirīgas resursu prasības. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstu augstskolas, kurām ir vislielākie izdevumi uz vienu studentu, var redzēt, ka tās ir nevis zinātnes universitātes, bet gan mākslas akadēmijas. Tomēr pat uz to fona būtiski izceļas TU kā ārkārtīgi bagāta iestāde, jo tā vidēji uz studējošo 2019. gadā tērēja 13 000 eiro, kamēr VU – nepilnus 6000, savukārt LU – nedaudz virs 5000 eiro. Kopumā vidēji Igaunijā uz vienu studējošo tērēja 8600 eiro, Lietuvā – 4100 eiro, bet Latvijā – 4500 eiro. Šeit lielu lomu spēlē arī tas, ka Igaunijā nepastāv koledžas, kurām nepieciešami mazāki resursi. Apskatot vidējos izdevumus tikai augstskolās, Lietuvas vidējie izdevumi uz studējošo ir 6400 eiro, bet Latvijā – 5100 eiro.

Par spīti tam, ka Igaunijā pastāv bezmaksas augstākā izglītība, tās izglītības iestādēm ir salīdzinoši augsti ieņēmumi no studiju maksas. Piemēram, TU, kuras ieņēmumi no studiju maksas ir nepilni 20,5 miljoni eiro, ir otrajā vietā Baltijā aiz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), kurai ir lielākie šāda veida ieņēmumi.

Mazāk nekā 10% no saviem ieņēmumiem no studiju maksas Lietuvā gūst tikai divas augstskolas – Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) (9,2%) un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija (5,8%).

Latvijā gan šis saraksts ir plašāks – deviņas augstskolas mazāk nekā 10% no kopējiem ieņēmumiem iegūst no studiju maksas. Savukārt gandrīz visas Latvijas koledžas, izņemot RTU Liepājas Jūrniecības koledžu (62%), Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu (20%) un RSU Sarkanā krusta medicīnas koledžu (14%), studiju maksas ieņēmumi ir mazāki nekā 10% no visa kopējā ieņēmumu apjoma.

Protams, augstskolām tāpat būtiska budžeta sastāvdaļa ir valsts atbalsts, jo īpaši TU, kura no valsts saņem vislielāko finansējumu salīdzinājumā ar citām Baltijas augstskolām. Savukārt VU un RTU attiecīgi saņem vislielāko valsts finansējumu savās valstīs.

Koledžu ziņā būtiski izceļas Viļņas Koledža, kas Lietuvā ir lielākā pēc studējošo skaita, savukārt Latvijā vislielāko valsts finansējumu saņem Valsts Policijas koledža, kurai seko Rīgas Tehniskā koledža.

Savukārt TU tikai pusi (52%) no saviem ieņēmumiem gūst no valsts, bet atlikušo summu veido studiju maksas ieņēmumi, kā arī projektu finansējums. Zīmīgi, ka KTU arī tikai trešdaļu (36%) no saviem ieņēmumiem gūst no valsts, savukārt lielākā daļa Lietuvas koledžu vairāk nekā pusi savu ieņēmumu gūst no valsts. Latvijā, spriežot pēc Eiropas Augstākās izglītības reģistra datiem[2], gandrīz visas valsts augstskolas vairāk nekā pusi sava finansējuma saņem no valsts. Mazāk nekā pusi no kopējiem ieņēmumiem no valsts saņem RSU (49%), RTU Latvijas Jūras akadēmija (35%), LU (35%), Banku Augstskola (24%) un Latvijas Mākslas akadēmija (19%). Savukārt visas koledžas, izņemot RTU Liepājas Jūrniecības koledžu (33%), vairāk nekā 70% savu ieņēmumu gūst no valsts.

Risinājums – mērķēts finansējums un konkrēta specializācija

Analizējot iepriekš minētos datus, nākas secināt, ka viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem izcilībai ir skaidrs redzējums, kādas ir izglītības iestādes prioritātes. Ņemot vērā pastāvošos resursu apmērus Latvijas augstākās izglītības iestādēs, ir jāvirzās uz šo resursu ļoti mērķētu izmantošanu, kas faktiski nozīmē skaidru stratēģisko specializāciju ieviešanu. Piemēram, ja kāda iestāde vēlas sasniegt tādu pašu līmeni kā TU, būtu nepieciešams finansējumu pārvirzīt no studijām uz zinātni, samazināt reflektantu uzņemšanu bakalaura studijās un būtiski palielināt maģistrantu un jo īpaši – doktorantu skaitu, kā arī likt mazāku uzsvaru uz studentu sagatavošanu darba tirgum, bet vairāk attīstīt uz zinātni orientētu darbību. Ir jāapzinās koledžu loma darbaspēka sagatavošanā, ņemot vērā, ka tās ir elastīgākas un var vieglāk pielāgoties nozaru vajadzībām.

Vienlaikus arī skaidrs, ka visas augstskolas valstī nevar darboties pēc minētā principa, tāpēc nepieciešams virzīties uz izcilību ne tikai zinātnē, bet arī valsts attīstībai nepieciešamā darbaspēka sagatavošanā, reģionālajā sadarbībā un augstākās izglītības pieejamības veicināšanā. Lai to panāktu, vajag veikt augstākās izglītības iestāžu kartējumu un noteikt dažādus kritērijus iestāžu tipiem, lai varētu vērtēt to kvalitāti un tās sekmīgi specializētos un varētu saņemt atbilstošu finansējumu. Lai Latvijas valsts un tautsaimniecība sekmīgi attīstītos, augstākās izglītības iestādēm ir vajadzīgas gan dažādas lomas, gan misijas.

TU arī uz Ziemeļvalstu fona pierāda, ka ir spējusi ļoti efektīvi izmantot pieejamo finansējumu, lai iegūtu augstas vietas reitingos, taču jāatgādina, ka TU finansējuma apjoms ir tikpat liels kā trim Latvijas lielākajām universitātēm kopā.

Tāpēc, lai veicinātu universitāšu iekļūšanu starp 500 labākajām pasaules augstskolām, nepieciešams domāt par būtiskiem ieguldījumiem tieši zinātnē, ļaujot universitātēm ar vislielāko potenciālu attīstīt dārgo zinātnes kapacitāti prioritārajos virzienos, kuros paredzama vislielākā atdeve. Viens veids, kā to varētu īstenot, ir sekot Vācijas piemēram un veidot izcilības iniciatīvu zinātnē, konkursā izraugot un finansējot augstākās izglītības iestādes ar lielāko attīstības potenciālu.

 

Autori ir Arkādijs Zvaigzne, Hārvarda Universitātes doktorants, un Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors, domnīcas «Astutia» dibinātāji

[1] https://prognozes.em.gov.lv/lv

[2] European Tertiary Education Register, https://eter-project.eu/

Komentāri (1)

Marcis Prieditis 14.06.2023. 15.49

Lieliska vieta, kur baudīt RTU studiju kvalitāti, nebraucot uz Rīgu ir Liepāja -https://liepaja.rtu.lv/.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu