zinātnes finansējums
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
- Intervija
- 26.12.2024.
Pagātni pētīsim šķērsgriezumā
- Viedoklis
- 29.01.2024.
"Pārinterpretēt" vēsturi
- Intervija
- 03.12.2023.
Kopsolī ar Hārvardu un MIT
- Viedoklis
- 06.04.2023.
Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē
- Intervija
- 15.01.2025.
- Laura Dumbere
Sensacionālās pelīšu austiņas
Latviešu zinātniece Inta Gribonika (32) sasniegusi mērķi, par kuru daudzi kolēģi pasaulē tikai sapņo, — viņas pētījums publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā Nature, un par atklājumu interesi izrāda Bila Geitsa fonds. Atklājums slēpjas peļu austiņās un cilvēka ādā
- Viedoklis
- 29.01.2024.
"Pārinterpretēt" vēsturi
Jau vairākus gadus publiskajā telpā skan sūdzības par nepietiekamo finansējumu vēsturei. Tāpēc vajadzēja būt iepriecinoši dzirdēt, ka Latvijas Zinātnes padome ir izlēmusi piešķirt 1 674 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam projektam Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003.
- Intervija
- 03.12.2023.
Kopsolī ar Hārvardu un MIT
Jaunais Rīgas Biznesa skolas vadītājs Klaudio Rivera vēlas izglītības programmās iepludināt pasaules jaunākos sasniegumus
- Viedoklis
- 12.06.2023.
Esi kā Tartu Universitāte jeb Kā Baltijas augstskolām iekļūt top 500
Nereti, domājot par Baltijas valstu augstāko izglītību, mēs iedomājamies saujiņu augstākās izglītības iestāžu. Katram šis saraksts būs nedaudz atšķirīgs, bet tajā varētu parādīties Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Viļņas Universitāte (VU) un, protams, Tartu Universitāte (TU), kas iemantojusi spēcīgu tēlu kā pasaules reitingu vadošā augstskola reģionā. TU ir kļuvusi par sava veida piemēru politiķiem, salīdzinot augstskolas, un, arī runājot par Latvijas augstākās izglītības iestāžu sniegumu reitingos, bieži tiek pieminēta Tartu:
- Viedoklis
- 06.04.2023.
Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē
Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes. Konstruktīvam esošās situācijas risināju
- Komentārs
- 15.03.2023.
- Pauls Raudseps
Kas pagātni nepētī
- Intervija
- 28.12.2022.
Tieši jautājumi Inetai Lipšai
- Dzīve
- 19.01.2022.
Sekundes miljonās daļas laikā
- Tēma
- 12.01.2022.
Zinātne zem revidentu lupas
- Saruna
- 29.12.2021.
Ceļā uz izcilību
- Komentārs
- 15.03.2023.
- Pauls Raudseps
Kas pagātni nepētī
Lipša: Saeima, valdība un administratori apzināti iznīcina vēstures zinātni
- Intervija
- 01.02.2023.
Jaunie ministri. Gatava uzņemties pārmaiņu vadību
Politiķe Anda Čakša, strādājot izglītības un zinātnes ministra amatā, par vienu no savām priekšrocībām uzskata pieredzi pārmaiņu vadībā
- Dzīve
- 19.01.2022.
Sekundes miljonās daļas laikā
Ātrdarbīgais lāzera signālu sensors, ko radījuši LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieki, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pagājušā gada godalgoto sasniegumu vidū. Inovāciju jau iegādājies liels ASV optisko iekārtu ražotājs
- Tēma
- 12.01.2022.
Zinātne zem revidentu lupas
Valsts kontrole atklājusi nepilnības zinātnes finansēšanas sistēmā, bet Latvijas izcilākie zinātnieki nobažījušies par kaitējumu, ko revīzijas ziņojums var radīt jau tā knapajam finansējumam
- Saruna
- 29.12.2021.
Ceļā uz izcilību
Kā jūtas jaunie zinātnieki Latvijā? Kas nodarbina viņu prātus? Kādā vidē un apstākļos veidojas mūsu valsts nākamā intelektuālā elite?
