Robežmūri

Aizejošais gubernators pērnruden Arizonā izlēma parotaļāties ar klucīšiem. Šī spēlīte «migrantu plūdu» apturēšanai — kravas konteineru mūra nelikumīga uzsliešana uz Meksikas robežas un drīza aizvākšana pēc federālās valdības un vietējo vides aktīvistu protestiem — nodokļu maksātāju kabatās iecirta 200 miljonu robu. Dabai nodarītais posts nav naudā izmērāms, jo simtgadīgu ozolu nošķūrēšana vai upes aizdambēšana tuksnesī ir tāds idiotisms, kas ekselī neietilpst.

Par šo skandālu man atgādināja īpašs notikums — kopā ar studiju kolēģiem nupat viesojāmies štata otrajā lielākajā pilsētā  Tūsonā, kur labdarības seansā izrādīja mūsu uzņemtās dokumentālās filmas. Kolēģi stāsta par aktīvistiem, kas panāca konteineru aizvākšanu, bet mana filmas komanda — par indiāņu jauniešu iesaistīšanos apaču svētvietas glābšanā no iznīcības gigantiskā vara raktuves projektā.

Šis kinoseanss (ar biļetēm un popkornu!) ir kā ķirsis uz kūkas manam Amerikas studiju gadam, jo tik daudz pateicības vārdu par darbu no svešiem cilvēkiem klātienē sen nebiju dzirdējusi. Atšķirībā no preses kinoteātrī uzreiz sajūti auditorijas reakciju — smieklus, aizturētu elpu, aplausus. Aizraujoši!

Taču diskusijā pēc seansa sanāca arī nopietna saruna par robežām un brīvību. Kamēr vietējie aktīvisti konteineru aizvākšanu salīdzināja ar Berlīnes mūra krišanu, es kā «dzelzs aizkara» aculieciniece jutu atbildību norādīt, ka šobrīd Eiropā esam spiesti atkal būvēt jaunus dzeloņstiepļu žogus, lai aizsargātu savu brīvību un demokrātiju no putiniskās impērijas. Šos jaunos žogus varēs novākt tikai tad, kad kopā panāksim Ukrainas uzvaru.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Neticami, bet…

Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.

Krāsainā dzīve

Grūti iesākt šo sleju. Dienas garumā rediģēju tik dažādus šī numura rakstus, bet pa vidu pauzēs atveru fotogrāfiju, kurā smaida Luīze. Iesārti mati, stilīgs šaurs briļļu rāmītis, pīrsings. Jauks smaids, no meitenes staro maigums.

Jaunākajā žurnālā