Kara balsis.* «Brālīgas dāvanas»

Krievijas iebrukuma rezultātā ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir piesārņoti apmēram 30% valsts teritorijas. Gandrīz kā trīs Latvijas. Cik gadu būs nepieciešami, lai to visu atmīnētu?

Nelielajā Kijivas ziemeļrietumu piepilsētā Borodjankā, kas atrodas 40 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas centra, pirms Krievijas iebrukuma dzīvoja 13 000 iedzīvotāju. Kad pagājušā gada februāra beigās Krievijas armija to sāka bombardēt un apšaudīja ar artilēriju, tika bojāta 21 no 29 pilsētas daudzstāvu mājām, bet astoņas tika sagrautas pilnībā, liecina Kijivas reģionālās militārās administrācijas dati.

Pilsēta bija okupēta aptuveni mēnesi, bet nu jau vairāk nekā gadu tur strādā Valsts ārkārtas situāciju dienesta sapieru komanda.

Speciālisti skaidro, ka viena aktīvo kauju diena ir līdzvērtīga apmēram mēnesi ilgiem atmīnēšanas darbiem. Pēc visoptimistiskākajām prognozēm, lai visā valstī atrastu un likvidētu sprādzienbīstamus priekšmetus tajās teritorijās, kuras jau atbrīvojuši Ukrainas bruņotie spēki, būs vajadzīgi vismaz 7—10 gadi.

Bilacerkvas administratīvā rajona (tajā atrodas arī Borodjanka) sapieri līdz pagājušā gada 24. februārim galvenokārt strādāja vietās, kur vēl saglabājušies Otrā pasaules kara lādiņi, dažkārt devās komandējumos uz Donbasu. Pazīstamas mīnas un šāviņi, precīzi izstrādāti protokoli un stabils darba laiks, tā teikt, mierīga dzīve, ja vien tā vispār var raksturot šo profesiju.

Taču vienā naktī viss mainījās. Pirmajā mēnesī pēc plašā Krievijas armijas iebrukuma pulkvežleitnanta Aleksandra Penčaka vadītā vienība burtiski dzīvoja savā darbavietā. Kamēr civiliedzīvotāji bēga no raķetēm un bumbām, atmīnētāji devās pretējā virzienā — uz tām vietām, kur nepieciešams likvidēt kauju sekas.

«Mēs burtiski sekojām pa pēdām militāristiem. Bija vietas, kur viņi vēl turpināja cīnīties, bet mēs jau ķērāmies pie atmīnēšanas. Katra atbrīvotā pilsēta un ciems vispirms  bija jāattīra no sprādzienbīstamiem objektiem, lai tur varētu atgriezties vietējā administrācija, mediķi, policija un remontstrādnieki. Spridzekļu bija tūkstošiem, un mums bija jāstrādā ļoti ātri, jo mājās sāka braukt civiliedzīvotāji, par spīti varas iestāžu aicinājumiem nesteigties,» atceras pulkvežleitnants. Krievi bija atstājuši detonatorus pie dzīvojamajām ēkām un dzīvokļu durvīm, paslēpuši rotaļlietās, mūzikas instrumentos un pat pie bojāgājušo ķermeņiem.

Sapieru darbs tagad ievērojami atšķiras no tā, ko viņi bija pieraduši darīt agrāk. Pirmkārt, sprāgstvielu piesārņotā teritorija ir daudz lielāka. Otrkārt, ir mainījušās arī sprāgstvielas —  trinitrotoluola jeb TNT vietā tagad tiek izmantots krietni jutīgāks un spēcīgāks heksogēns. Sapieriem darba gaitā bieži vien jāiemācās jaunas lietas. «Piemēram, Borodjankā bija jātiek galā gan ar spārnotajām raķetēm, gan tālvadības šāviņiem, gan kājnieku kasešu mīnām. Mums bija jāmeklē skaidrojumi internetā, jo nekādu rokasgrāmatu par spārnotajām raķetēm nav. Mācījāmies pēc bildēm,» rezumē Penčaks.

Starptautiskie partneri

Atmīnēšanas darbus Ukrainā iedala operatīvajos un humānajos. Pirmo atmīnēšanu veic militārie sapieri — viņu uzdevums ir attīrīt galvenos ceļus un infrastruktūru. Viņiem seko Valsts ārkārtas situāciju dienesta sapieri, kuru darbības lauks ir plašāks. Tā dēvētā humānā atmīnēšana ir visu potenciāli bīstamo teritoriju apsekošana, ievērojot starptautiskos standartus, sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana un kvalitātes kontroles veikšana. Tas ir sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, taču vienīgais veids, kā garantēt zemes īpašnieku drošību.

Lai pilnībā attīrītu visu Ukrainas teritoriju, ieskaitot Donbasu, būs nepieciešami 30 gadi un vēl aptuveni pieci tūkstoši speciālistu — šādus skaitļus aprīlī nosauca aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Viņa aprēķini bija balstīti uz Horvātijas piemēru, kur pēc 90. gadu vidū notikušā konflikta bija mīnēti 13 tūkstoši kvadrātkilometru. Gadā vidēji atmīnē 50 kvadrātkilometrus, un šis darbs joprojām turpinās. 

Jāņem vērā, ka Ukrainā teritorijas ir vismaz desmit reizes lielākas. 

Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko agrāk bija paziņojusi, ka visas teritorijas attīrīšanai varētu būt nepieciešami pat 70 gadi. Pēc ministrijas datiem, deviņos valsts apgabalos no mīnām ir jāattīra aptuveni 470 000 hektāru lauksaimniecības zemes, kurā pirms tam saražoja pārtiku 81 miljonam cilvēku visā pasaulē.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, Krievijas invāzijas dēļ Ukrainas lauksaimniecības nozarei nodarīti līdz pat sešiem miljardiem ASV dolāru lieli zaudējumi. Vissliktākā situācija ir Hersonas, Harkivas, daļēji arī Mikolajivas, Zaporižjas, Doneckas, Sumu, Černihivas un Kijivas apgabalā. Vairāki no tiem ir valsts galvenie kviešu audzēšanas reģioni.

Ukrainas parlamenta Agrārā komiteja lēš, ka pašlaik lauksaimnieki nevar izmantot aptuveni 25% no agrākajām sējumu platībām.

Humāno atmīnēšanu Ukrainā veic astoņi operatori, to skaitā arī Dānijas sapieru grupa DRC-DDG, Lielbritānijas uzņēmums Halo Trust un amerikāņu Tetra Tech. Aprīļa sākumā amerikāņi pat prezentēja projektu jaunam mācību centram, kurā plānots izglītot 500 humānās atmīnēšanas speciālistu gadā.

«Arī Ukraina attīsta savu atmīnēšanas skolu, jo ir uzkrāta bagātīga pieredze. Taču mums joprojām ir jāsteidzas,» saka Ukrainas sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuga.

Paši sev sapieri

Ir jāsteidzas ne tikai tāpēc, ka Ukraina zaudē ienākumus neapstrādātu tīrumu dēļ, bet arī tāpēc, ka lauksaimnieki paši ķeras pie atmīnēšanas darbiem, vienkārši noskatoties YouTube video. Diemžēl katru dienu ziņās lasāms par bojā gājušiem zemniekiem. Nesen netālu no Balakļijas (Harkivas apgabalā) dzīvību zaudēja lauksaimnieks Jurijs Kostenko. Viņš bija pilsoniski aktīvs cilvēks, vietējais deputāts. «Pats ar kamaziem izveda mīnas no saviem laukiem un nodeva tās bruņotajiem spēkiem, steidzās paspēt līdz sējas sezonai,» stāsta sapieris Valērijs Bondarenko no Ārkārtas situāciju dienesta.

Sapieru asociācija rēķina, ka viena kvadrātmetra zemes attīrīšana izmaksā aptuveni 3—4 ASV dolārus. Neviens lauksaimnieks pats nav spējīgs to finansēt. Tomēr daži lielie zemkopības uzņēmumi, piemēram, agroholdings Nibulon tagad konsultējas, kā pašiem kļūt par atmīnēšanas operatoriem.

Ārvalstu piešķirtā finanšu palīdzība atmīnēšanas darbiem šobrīd ir mērāma desmitos miljonu dolāru, un tas ļauj palielināt sapieru skaitu, kā arī iegādāties jaunāko aprīkojumu. Ārkārtas situāciju dienestā pirms gada strādāja 600 sapieru, tagad viņu ir 1000, bet aģentūra plāno palielināt personāla skaitu līdz 1500.

Taču rinda uz valsts organizēto bezmaksas atmīnēšanu ir milzīga. Turklāt uz to var pretendēt lauksaimnieki, kuru zeme atrodas tālāk no frontes — sapieri nestrādā vietās, kur distance ir mazāka par 20—30 km. Jāņem vērā arī tas, ka atmīnēšanas vietas tiek izvēlētas nevis pēc tā, kurš pirmais pieteicies, bet gan pēc prioritātes principa — to izlemj nacionālā komiteja, uzklausot vietējo varas iestāžu priekšlikumus.

Ir arī tādi lauksaimnieki, kas, jau mēnešiem nespējot sagaidīt savu kārtu, sapierus meklē paši.  Tā ir radies melnais sapieru tirgus — viņi strādā bez attiecīga sertifikāta un pienācīgām mācībām. Diemžēl tas nav nekas neparasts, ka laiku pa laikam uzsprāgst kāds traktors uz lauka, kuru «atmīnējuši» šie nesertificēti speciālisti. 

Bet ko citu lai dara? Ukraiņu zemnieki vēlas apsēt laukus. Un ir gatavi riskēt.

Harkivas apgabala zemnieka Oleksandra Krivcova pašrocīgi sameistarotā atmīnēšanas mašīna — ar bruņām klāts traktors, kas vadāms attālināti.
Foto — Scanpix

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu