Ilustratīvs attēls
Pēdējos gados būtiski attīstījies un paplašinājies dažādu kursu, apmācību, profesionālo prasmju pilnveides un interešu izglītības piedāvājums. Mācības piedāvā gan akreditētas izglītības iestādes, gan cilvēki bez iepriekšējas pieredzes un nepieciešamās kompetences, izmantojot sociālos tīklus un citas platformas. Kā izvēlēties plašajā piedāvājumā un atšķirt profesionālus un licencētus pakalpojumu sniedzējus no kursiem un ekspertiem, kuri pārdod tukšu gaisu?
Ieguldīt laiku, lai izpētītu lektorus un atsauksmes
Pamanot informāciju par tālākizglītības, kursu vai profesionālās pilnveides iespējām, noteikti vērts pievērst uzmanību tam, vai ir norādīts, kādi lektori/mācībspēki vadīs apmācības. Ja informācija nav norādīta, aicinātu neslinkot un nosūtīt jautājumu kursu organizatoriem. Tāpat noteikti ir vērts veltīt nedaudz laika, lai veiktu nelielu priekšizpēti – šobrīd, kad dzīvojam interneta laikmetā, izmantojot Google, LinkedIn u.c. platformas, ir salīdzinoši vienkārši izpētīt, vai attiecīgais lektors ir darbojies jomā, kurā plāno vadīt apmācības, kāda ir viņa profesionālā pieredze un kompetences. Tāpat ir svarīgi izpētīt citu klientu atsauksmes. Jāpiezīmē, ka vienmēr noteicošais faktors ir attiecīgā lektora pieredzes ilgums darbā ar izglītojamiem – nereti arī nozares eksperti, kuri pavisam nesen sākuši darbu kā lektori, taču kuriem ir plaša un bagāta pieredze attiecīgajā jomā, spēj veiksmīgi dalīties ar zināšanām un prasmēm.
Pārliecināties, ka iestāde ir akreditēta
Tikpat svarīgs aspekts ir izglītības iestādes akreditācija. Profesionālās izglītības programmām ir jābūt akreditētām Latvijas normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, neformālās izglītības programmām – saskaņotām attiecīgajā pašvaldībā, ja iestāde nav akreditēta. Arī tad, ja ir interese par interešu izglītību, tik un tā ir vērts pārliecināties, vai izglītības iestāde ir akreditēta. Runājot par Valsts izglītības attīstības aģentūras izglītības programmu “Mācības pieaugušajiem”, jāpiezīmē, ka, lai īstenotu šīs programmas, izglītības iestādes iziet atlases procesu, kurā tiek ņemti vērā dažādi aspekti – vai izglītības iestādei ir akreditācija, vai attiecīgā profesionālās pilnveides programmai ir licencēta u.tml.
Aizvien vairāk izvēlas iespēju mācīties no jebkuras vietas pasaulē
Izvēloties kursus vai citas profesionālās pilnveides iespējas, lielai daļai interesentu ir svarīga iespēja mācīties attālināti, tādejādi taupot laiku un līdzekļus. Lai gan pandēmija kopumā būtiski sekmējusi interesi par šādu iespēju, vienlaikus ir programmas, kuras labāk apgūt klātienē, piemēram, programma “Datorzinības bez priekšzināšanām” jau pasaka priekšā, ka to labāk apgūt klātienē. Kopumā tendences liecina, ka nepieciešamība pēc klātienes mācībām samazināsies, jo cilvēki aizvien vairāk novērtē iespēju mācīties no jebkuras vietas pasaulē.
Kursu ilgums atkarīgs no mērķa
Vēl viens aspekts, kam noteikti vērts pievērst uzmanību, izvēloties kursus, ir to ilgums. Tas gan nenozīmē, ka īsākas apmācības ir labākas vai tieši pretēji. Šis aspekts ir svarīgs, izvērtējot katra paša motivāciju un gatavību mācīties. Ja mācības nepieciešamas kāda konkrēta problēmas jautājuma risināšanai, piemēram, komunikācijas meistarība vai konfliktu risināšana, optimālas un piemērotas var būt vienas dienas apmācības. Ja runa ir par profesionālās pilnveides izglītības programmām, optimālākais ilgums ir aptuveni četri mēneši. Novērojumi liecina, ka garākās programmās dalībniekiem nereti samazinās motivācija, turklāt ilgākā laika periodā dzīvē var notikt dažādas izmaiņas – jauns darbs, ģimenes stāvokļa maiņa u.tml., kas var ietekmēt vēlmi un iespējas pabeigt mācības.
Optimālākais – reizi vai divas nedēļā
Runājot par nodarbību biežumu, pilna laika strādājošajiem ieteicamā intensitāte ir viens vai divi vakari nedēļā – tas ir optimālais nodarbību biežums, lai saglabātu interesi un motivāciju, kā arī veiksmīgi apvienotu mācības un darbu. Ikvienam, kurš apsver iespēju pilnveidot savas profesionālās zināšanas vai valodu prasmes, taču baidās, vai spēs tikt ar to galā un sekmīgi mācīties, ieteiktu sākt kaut vai ar īsākām apmācībām, lai izprastu procesu un mācību vidi. Noteikti nav jāraizējas, ka mācību laikā kaut kas būs neskaidrs – tieši tāpēc mēs izvēlamies profesionālo pilnveidi vai tālākizglītību – lai iemācītos to, ko vēl neprotam. Arī digitālo prasmju trūkums nebūs šķērslis – izglītojamiem tiek nodrošināts tehniskais atbalsts.
Autore ir Eiropas Tālmācības centra direktore
