Mākslīgais intelekts kā jauns virziens vizuālajā mākslā – ko no tā gaidīt?

  • Jorvens Viliks (Jorven Vilik)
  • 16.05.2023.
Mākslīgā intelekta izveidotie zīmējumi izstādē. Foto reprodukcija no Tallinas izstāžu nama "Fotografiska" mājaslapas.

Mākslīgā intelekta izveidotie zīmējumi izstādē. Foto reprodukcija no Tallinas izstāžu nama "Fotografiska" mājaslapas.

Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana vizuālajā mākslā radījusi jaunus izaicinājumus un diskusijas. Arvien biežāk MI spēj radīt attēlus, kas ir tikpat kvalitatīvi kā fotogrāfu un dizaineru darbi. Tas vienlaikus paver jaunas iespējas un arī rada bažas par to, kā MI ietekmēs vizuālās kultūras evolūciju. Vai šie attēli būs tikpat ilgtspējīgi kā cilvēku radītie? Vai arī mākslinieki pielāgosies un kļūs vēl radošāki, lai pārsteigtu savu publiku?

Mākslīgais intelekts mākslā rada interesi un bažas

Cilvēku uztvere par vizuālo kultūru joprojām ir salīdzinoši jauna, un mēs vēl neapzināmies, cik lielu daļu no mūsu patērētā vizuālā satura rada tehnoloģijas. Uzzinot par mākslīgā intelekta radītajiem attēliem, bieži vien esam pārsteigti un rodas jautājumi par to, kā šī tehnoloģija var zināt, kā izskatās cilvēki un kā tā rada attēlus? Protams, vienlaikus rodas interese arī par iespējām, ko māksliniekiem vai jebkuram citam interesantam var radīt mākslīgā intelekta izmantošana savos darbos. Muzejā Fotografiska Tallinā, esošajā izstādē Pikseļu sapņi tiek demonstrēti mākslīgā intelekta radīti attēli, un izstādes mērķis ir veicināt diskusiju. Mākslīgais intelekts ne tikai mākslā, bet arī citās dzīves jomās rada neskaitāmus jautājumus. Kaut gan atbilžu uz šiem jautājumiem nav, mākslas pasaules mērķis ir likt cilvēkiem par tiem aizdomāties, raisīt diskusijas un veicināt kritisko domāšanu.

Maina veidu, kā veidojam un patērējam vizuālo saturu

Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību, skaidrs ir tas, ka nākotnē redzēsim vēl vairāk MI radītu attēlu. Tāpēc jau tagad nepieciešams apsvērt tā ietekmi gan uz mākslas pasauli, gan uz sabiedrību kopumā. Lai gan daži var baidīties, ka tiks zaudētas darba vietas vai pārkāpti autortiesību likumi, noteikti varam gaidīt arī jaunas radošuma izpausmes un mākslas veidus.

Mākslīgā intelekta ienākšanai mūsu dzīvēs ir gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, jārēķinās, ka MI maina veidu, kā veidojam un patērējam vizuālo saturu. Turklāt tas var ietekmēt ne tikai mākslas pasauli, bet arī dažādas nozares, piemēram, reklāmas, filmu un spēļu industrijas. Ir svarīgi, lai mēs turpinātu diskutēt par mākslīgā intelekta izmantošanas ētiskajām un sociālajām sekām, piemēram, par to, kā tiek risināti datu un personīgās informācijas aizsardzības jautājumi, kā arī par to, kā tas var veicināt vai aizkavēt dažādu kultūru un viedokļu atspoguļošanu un pieejamību. Ir svarīgi izglītot sabiedrību par MI un tā ietekmi uz vizuālo kultūru, lai nodrošinātu, ka cilvēki spēj izprast un kritiski novērtēt vizuālo saturu, kas tiek radīts ar šo tehnoloģiju. Tas var palīdzēt novērst dezinformāciju un manipulāciju ar vizuālo saturu, kas var būt kaitīga sabiedrībai.

Mākslīgā intelekta radītās fotogrāfijas spēj uzvarēt mākslas konkursos

Pavisam nesen bija piemērs, kur uzskatāmi varēja redzēt, kā mākslīgais intelekts jau ir ietekmējis mākslas pasauli – fotokonkursā uzvarēja Vācijas mākslinieka MI radīta fotogrāfija. Tas liek uzdot jautājumu – kā un vai mēs varam vērtēt cilvēka un mākslīgā intelekta radītās fotogrāfijas pēc vienādiem kritērijiem? Nevar noliegt, ka arī mākslīgais intelekts spēj radīt satriecošas kompozīcijas un krāsu shēmas, sacenšoties ar māksliniekiem. Taču pretrunas par to, ko vajadzētu un ko nevajadzētu uzskatīt par “īstu” fotogrāfiju, pastāv.

Mākslīgā intelekta radīto attēlu pieaugums ir jauna tendence vizuālajā mākslā, kas var mainīt veidu, kā mēs domājam par radošumu un mākslu. Kaut gan vēl nav skaidrības par to, kāda būs MI nākotne, kā tehnoloģijas attīstīsies un vai tās mūsu dzīvēs ir uz palikšanu, ir jāturpina to pētīt un izzināt ar mākslīgo intelektu saistītās iespējas.  Tehnoloģijām ejot uz priekšu, mūs, visticamāk, sagaida tādi mākslas un izteiksmes veidi, par kuriem iepriekš neesam pat aizdomājušies.

 

Autors ir Fotografiska Tallinā zīmola direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā