Jaunāko speciālistu mentorings – iespēja mazināt darbaspēka deficītu IKT industrijā

  • Dace Bole
  • 11.05.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Darba tirgū jau vairākus gadus karstākās vakances ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē – tā ir viena no visstraujāk augošākajām tautsaimniecības jomām, kas izjūt akūtu speciālistu trūkumu. Augstas raudzes profesionāli nākas meklēt pat mēnešiem ilgi, bet uzņēmumi pie sevis ļoti gaida arī jaunpienācējus un ir gatavi tajos ieguldīt, lai attīstītos kopā.

95-99% darbu mūsu industrijā izvēlas tādēļ, ka IKT joma jau ir un arī būs ar lielu potenciālu – tā dod darbiniekiem tik svarīgo drošības sajūtu, stabilitāti, izaugsmi, labu atalgojumu. Mūsu nozarē principā nenonāk nejaušības pēc – lielākai daļai strādājošo tā ir mērķtiecīga, pārdomāta izvēle.

Atvērta ikvienam vecumam

Mēs  vēlamies kandidātā redzēt apņēmību mācīties un jaudīgumu. Jāpiebilst, ka izstrādes jomā ikdienas darbs ir ļoti caurspīdīgs – ja cilvēks negrib vai nespēj strādāt, to ļoti ātri var pamanīt. Darba specifika neļauj slinkot.

Nozare ir atvērta ikvienas paaudzes strādājošajiem. Piemēram, mūsu kolektīvam reiz pievienojās 50 gadus vecs vīrietis, kurš savu karjeru pie mums sāka būvēt kā jaunākais programmētājs. Ir daudz stāstu par to, ka cilvēki ir gatavi kardināli mainīt savu nodarbošanos un nonāk IKT. Viņi sākotnēji ir pat gatavi strādāt par mazāku algu nekā iepriekšējais darbs nodrošināja. Bet pieredze rāda – divu trīs gadu laikā darba samaksa viņiem būtiski pieaug. Protams, ar nosacījumu, ka cilvēks grib sevi apliecināt un pierāda jaunajā amatā. Tas paredz arī daudz sevi ieguldīt pašmācībā, sekot līdzi nozares novitātēm.

Junioru mentorings

Turklāt, lai iegūtu pamatzināšanas IKT, paralēli augstākās izglītības piedāvājumam ir pieejamas arī dažādas alternatīvas. Proti, CODEX ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar vairākiem programmēšanas apmācību uzņēmumiem, kuri kvalitatīvos un intensīvos kursos sagatavo jaunos speciālistus. Vairākus desmitus savus darbiniekus esam piesaistījuši savam uzņēmumam tieši pateicoties šiem kursiem.

Uzņēmuma komandu pašlaik veido gandrīz 70 cilvēki, no kuriem 45% savu attīstības ceļu pie mums sākuši kā juniori jaunākie testētāji vai programmētāji. Šo gadu laikā jauno speciālistu atbalsta un mentoringa mehānismi uzņēmumā ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Esam pretimnākoši un salāgojam darba grafikus studējošajiem, jo mums ir svarīgi, lai viņi pabeidz augstskolu. Junioru apmācīšana ir daļa no mūsu personālvadības taktikas, jo tādejādi mēs regulāri iegūstam jaunus censoņus un paši viņus veidojam par augsta līmeņa ekspertiem. Jā, jauno audzināšana prasa laiku, enerģiju no jau esošajiem darbiniekiem, taču uzņēmumu atbalsta un mentorēt piekrīt gana daudz kolēģu, kuri ar savām zināšanām, pieredzi vēlas dalīties un ieguldīties topošo ekspertu attīstībā. Darba devējs, protams, kā pateicību par to papildus piemaksā.

Strādājot izstrādes jomā, neko daudz nevar apgūt, lasot grāmatas, skatoties video internetā, pieredzi var gūt, galvenokārt darot. Tāpēc mēs jau pēc divām adaptācijas dienām jaunajiem dodam konkrētus darba uzdevumus un mentors ir kā skolotājs, pieskatītājs. Darot arī rodas jautājumi, izpratne. Un ir tik patīkami, ka pēc gada tu redzi – juniors ir izaudzis par pilntiesīgu programmētāju vai virzījies vēl augstāk. Cik augstu – tas atkarīgs no katra paša.

Atslēgvārds – motivācija

Plaši tiek runāts par darbinieku trūkumu dažādās nozarēs, arī IKT. Izskan pārmetumi augstskolām, skolām, pedagogiem, pašiem skolēniem par to, ka pietrūkst vai nepietiekamā līmenī viņi pārzina eksaktās zinības. Taču problēma nebūs atrisināta, ja mēs liksim visiem kārtot, piemēram, fizikas eksāmenu. Iztrūkst vai maz tiek runāts par kādām svarīgām komponentēm – bērnu izpratne un kritiskā domāšana, kāpēc es kaut ko daru, spēja domāt, analizēt, izvērtēt, prast pieņemt pārdomātus lēmumus un tos mācēt arī pamatot. Zināšanas nevajag iekalt, bet sniegt izpratni, kāpēc ir svarīgi mācīties. Un tas ir pirmais solis, lai mēs jaunajā paaudzē redzētu prasmi būt atbildīgiem pret sevi, savu ģimeni, saviem pienākumiem, pieņemt izsvērtus un holistiski izvērtētus lēmumus. Šīs prasmes arī darba tirgū ir augstā vērtē, nevis tikai sauss zināšanu bloks kādā konkrētā priekšmetā. Darba tirgū gaidām motivētus cilvēkus, iztrūkstošās zināšanas un iemaņas apgūsim kopā.

 

Autore ir SIA CODEX Personāla direktore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Intars Miķelsons

Pirms uzticies, pārbaudi!

Uzņēmējdarbība vienlaikus ir gan dinamiska un aizraujoša, gan arī riskanta. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā darbojas gandrīz 200 tūkstoši uzņēmumu, tikai aptuveni divas trešdaļas no tiem iesniedz gada pārskatus, bet vēl mazāk ir tādu, kuros ir reģistrēti darbinieki. Tas rada sarežģījumus atrast patiešām uzticamus klientus un sadarbības partnerus.

Viedoklis Jorens Liopa

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība. Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Jaunākajā žurnālā