Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Kādi bija trešās Atmodas mērķi un ideāli? Vai atjaunotajā Latvijā tie sasniegti un nostiprināti, pamatnācijai atjaunojot drošu pastāvēšanas perspektīvu? Ko par šiem mērķiem zina mūsdienu jaunākās paaudzes, kā tos izprot? Vai nākotnē Latvija tiks turpināta saskaņā ar valsts pamatvērtībām vai paliks tikai nosaukums «Latvija»?
Par šiem jautājumiem sarunājas Adele Pužule (2000), Latvijas Debašu asociācijas QUO tu domā? valdes locekle; Agnese Irbe (1976), Dr. philol., klasiskā filoloģe, portāla Telos.lv galvenā redaktore; Dainis Īvāns (1955), Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, sabiedriskais darbinieks, publicists; Edmunds Šūpulis (1974), Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks; Kārlis Dagilis (1983), Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors. Sarunu vada Rudīte Kalpiņa.
80. gadu otrajā pusē padomju okupētajā Latvijā no 2,5 miljoniem iedzīvotāju pamatnācijas — latviešu — īpatsvars bija vairs tikai 52%. Savukārt latviešu valodai bija pakārtota loma, jo dominējošā bija krievu. Kādi bija Atmodas mērķi?
Dainis Īvāns. Visspēcīgāko motivāciju pretstāvei padomju totalitārajam režīmam tobrīd radīja apjauta par savas identitātes zaudēšanu, taču ikvienam cilvēkam, ģimenei un dzimtai, apkaimei, valstij ir ļoti svarīgi savu identitāti saglabāt. Vienā brīdī saproti, ka latviešu valodas, kultūras, arī teritorijas, kurai esi piederīgs, pārskatāmā nākotnē var arī vairs nebūt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.