Ilustratīvs attēls
Plašākas iespējas vietējām kopienām iesaistīties pašvaldības darbā un efektīvāki rīki vietējo iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanai – to sola jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā šā gada janvārī. Viens no šādiem rīkiem, kam īpašu atbalstu paudis Valsts prezidents Egils Levits, ir iespēja pašvaldību teritorijās izveidot vēlētas iedzīvotāju padomes vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvībai. Ieguvumu no iedzīvotāju līdzdalības patiešām ir daudz – informētāki pašvaldības lēmumi un efektīvāka resursu izmantošana, iedzīvotāju saliedētības veicināšana, lielāka uzticēšanās pašvaldībai un noturība krīzes situācijās, un citi. Taču, kā nodrošināt, lai iedzīvotāju līdzdalība nepaliek tikai “uz papīra”?
Rēzeknes novads ir viens no retajiem, kurā lielākajā daļā pagastu iedzīvotāju konsultatīvās padomes darbojas jau kopš 2011. gada. British Council pārstāvniecības Latvijā un domnīcas Providus īstenota projekta ietvaros man ir bijusi iespēja strādāt ar Rēzeknes novada iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvjiem un izprast, kas praksē nepieciešams efektīvai iedzīvotāju padomju darbībai. Esmu guvusi vairākas atziņas, kas varētu būt noderīgas pašvaldībām, kurās padomju izveide pašlaik vēl tikai tiek plānota.
Pašvaldību iedzīvotāji nav viendabīga cilvēku grupa, bet gan dažādu kopienu pārstāvji un cilvēki ar atšķirīgu dzīves pieredzi un vajadzībām. Tāpēc ir būtiski sniegt iespēju izteikties un uzklausīt, kā arī iesaistīt līdzdalības procesos dažādas iedzīvotāju grupas. Lai iedzīvotāju padome spētu kvalitatīvi pārstāvēt savas teritorijas intereses, tās kandidātu un attiecīgi padomes dalībnieku sastāvā vajadzētu būt pēc iespējas līdzvērtīgi pārstāvētām sievietēm un vīriešiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām – senioriem, strādājošiem iedzīvotājiem, jauniešiem, uzņēmējiem un citu grupu pārstāvjiem. Lai uzturētu saikni ar pārstāvēto teritoriju un apzinātu tās iedzīvotāju vajadzības, iedzīvotāju padomju pārstāvjiem vēlams regulāri komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem, rīkot tikšanās, iedzīvotāju aptaujas. Tas veicinātu, ka visu, tai skaitā mazaktīvo, iedzīvotāju viedoklis būtu pārstāvēts.
Pašvaldības interesēs ir, lai iedzīvotāju padomju pārstāvji kļūtu par kompetentiem sadarbības partneriem, kuri palīdz pieņemt labākus lēmumus.
Tādēļ pēc iedzīvotāju padomju izveides pašvaldībai vēlams turpināt ieguldīt resursus padomju attīstībā. Būtiska loma tajā ir informācijas apmaiņai un iedzīvotāju izglītošanai par pašvaldības darbu.
Jo labāk mēs kādu pazīstam, jo vieglāk pie viņa vērsties ar jautājumu, ieteikumu vai ar lūgumu palīdzēt – šo atziņu varētu attiecināt arī uz saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Nereti cilvēkiem ir motivācija darboties, taču trūkst zināšanu, un rezultātā iesaiste ir mazāk efektīva. Iedzīvotāju padomju pārstāvjiem vēlams vismaz pamata līmenī pārzināt pašvaldības funkcijas un darbību. Lai to veicinātu, pašvaldība var, piemēram, organizēt seminārus iedzīvotāju padomju pārstāvjiem, – skaidrot pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu, attīstības un budžeta plānošanu, kā arī iedzīvotāju līdzdalības iespējas.
Informācijas apmaiņa ir iedzīvotāju padomju “asinsrite”, kas palīdz nodrošināt to veiksmīgu darbību ilgtermiņā. Tāpēc pašvaldībai ir vērts ieguldīt regulārā komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Piemēram, jaunumu vēstulē, ziņu izdevumā vai citā ērtā un viegli uztveramā formā izplatīt informāciju par aktualitātēm novadā, savukārt iedzīvotāju padomju pārstāvjiem sniegt iespēju informēt pašvaldību par norisēm savos pagastos. Vēlams, lai pašvaldībā būtu viens konkrēts darbinieks, kas atbild par sabiedrības līdzdalību, pie kura iedzīvotāju padomes var nepieciešamības gadījumā vērsties. Veidojoties veiksmīgai sadarbībai, iedzīvotāju padomes var kalpot kā informācijas apmaiņas punkts jeb komunikācijas “tiltiņš” starp pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem.
Ne mazāk svarīgi ir rast iespējas sarunām un pieredzes apmaiņai klātienē. Piemēram, regulāri plānot sapulces, kurās piedalās iedzīvotāju padomju pārstāvji, pagastu pārvaldes vadītāji, novada deputāti un pašvaldības administrācijas pārstāvji. Pastāvīga komunikācija var palīdzēt veidot vienotu izpratni par to, kas ir katras iesaistītās puses pienākumi, atbildība un tās robežas, kā arī ieguvumi no savstarpējās sadarbības. Vērts organizēt arī plašākas tikšanās, – piemēram, paredzēt finansējumu, lai vismaz reizi gadā organizētu iedzīvotāju forumu, kurā tiek apspriests aktuālais novadā. Šādā modelī pašvaldības var būt kā moderators, kas ik pa laikam sapulcina iedzīvotājus un sniedz platformu sarunām un pieredzes apmaiņai.
Ja pašvaldība regulāri informē iedzīvotājus par to, vai viņu vēlmes un piedāvātie risinājumi tiks īstenoti, vai skaidro iemeslus, kāpēc kāds ieteikums nav ņemts vērā, cilvēkiem rodas lielāka motivācija līdzdarboties ilgtermiņā.
Tāpēc ir būtiski sniegt atgriezenisko saiti iedzīvotāju padomju pārstāvjiem. Ir lielāka iespēja, ka iedzīvotājs, redzot rezultātu savam darbam un gūstot pozitīvu līdzdalības pieredzi, turpinās darboties, iepazīs to, kā strādā pašvaldība, un ar laiku tai vairāk uzticēsies, izjutīs lielāku piederības sajūtu pagastam un novadam.
Līdzdalības rīkus, tai skaitā iedzīvotāju padomes, nevajadzētu ieviest un atstāt novārtā. Tad ir risks nonākt situācijā, kad iesaistās tikai aktīvākie un zinošākie, kamēr lielākā daļa iedzīvotāju paliek nesadzirdēti. Lai iedzīvotāju padomes arī praksē darbotos kā mūsdienīgs līdzdalības rīks, pašvaldību atbalsts ir īpaši svarīgs sākumposmā, sekmējot pārdomātu iedzīvotāju padomju izveidi un darbību. Kad izveidots veiksmīgs sadarbības modelis, ir nozīmīgi turpināt ieguldīt komunikācijā ar iedzīvotājiem – veicināt iedzīvotāju izpratni par pašvaldības darbu un informācijas apmaiņu, organizēt regulāras tikšanās un sniegt atgriezenisko saiti par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldību ieguldījums tām sniegs atdevi ilgtermiņā, iedzīvotāju padomēm praksē kļūstot par rīku, kas veicina iedzīvotāju pašorganizēšanos, savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.
Autore ir British Council pārstāvniecības Latvijā kopienu attīstības konsultante
