Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē • IR.lv

Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē

2
Vēsturnieka un pedagoga Valda Klišāna grāmata "Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Baltijas, Eiropas un pasaules vēstures kontekstā". Foto - Ieva Leiniša, LETA

Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes.

Konstruktīvam esošās situācijas risinājumam piedāvājam 7 punktu plānu:

1) Atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un noteikt humanitārajām zinātnēm atbilstošus vērtēšanas kritērijus.

2) Nodibināt Valsts pētījumu programmā (VPP) atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā ir atvēlēts ikgadējs finansējums.

3) VPP projektu konkursam ir jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.

4) Paralēli esošajam principam – atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus, Latvijas vēstures apakšprogrammā jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi ir nepieciešami specifiskiem izpētes projektiem.

5) Projekta ilgums nedrīkst būt mehāniski noteikts, kā tas bijis līdz šim – 3 gadi visiem projektiem –, neņemot vērā to specifiku un būtību. Tā vietā projekta ilgumam jābūt sasaistītam ar pētnieka karjeras pozīciju (doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks), projektā paredzēto rezultātu (atsevišķs raksts, grāmatas nodaļa, rakstu sērija vai monogrāfija) un pētījuma specifiku.

6) Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, saņemot par to atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.

7) Projektu konkursiem ir jābūt atvērtiem arī pētniekiem no citām valstīm, tādējādi veicinot starptautisku pētniecisko tīklu veidošanos Latvijas vēstures izpētē.

Esam pārliecināti, ka šo punktu izpilde veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, veidos dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi sabiedrībā.

Vēstuli parakstīja 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, studenti. To skaitā ir:

Ineta Lipša, Dr. hist., Kaspars Zellis, Dr. hist., Jānis Šiliņš, Dr. hist., Gustavs Strenga, PhD, Kārlis Sils, Mg. hist., Valda Kļava, Dr. hist., Gvido Straube, Dr.hist., Aivars Stranga, Dr. habil. hist., Ilgvars Butulis, Dr. hist., Ilgvars Misāns, Dr. hist., Vita Zelče, Dr. hist., Ēriks Jēkabsons, Dr. hist., Andris Levāns, Dr. hist., Una Bergmane, PhD, Armands Vijups, Dr. hist., Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist., Anita Čerpinska, Dr. hist., Līga Lapa, Dr. hist., Valters Ščerbinskis, Dr. hist., Kārlis Dambītis, Dr.hist., Guntis Zemītis, Dr.hist., Daina Bleiere, Dr. hist.

Visus parakstījušos varat atrast šeit.

Komentāri (2)

Sskaisle 06.04.2023. 10.27

Izcili profesionāļi! Absolūta aktualitāte! Paldies par iniciatīvu!

Man kā dīvānkomentētājai pietrūkst liriskā daļa, proti – kas notiek ar jauniešiem, nākošajām paaudzēm , ja viņiem nemācīs vēsturi? Un ko mācīs, ja nebūs vēstures zinātne?

Lūdzu , IR žurnālisti – uzrakstiet, publicējiet sociālo zinību stundu saturu. Skolotājiem ir paredzēts vadīt stundas – sociālais taisnīgums. Tas jāpamato ar sabiedrības attīstībā notikušo – bet, kā to izdarīt, ja vēsturi vairs nemāca? Ja nemāca par Hammurapi, par Troju, par Periklu, par Cēzaru, franču revolūciju un Francijas republiku?

Žurnālisti- uzrakstiet taču, kā mēs – ES dalībvalsts, Eiropas civilizācijas daļa nonācām līdz tam, ka ar likuma !!!! varu paši – bez putina vai sji vai pat Baidena spiediena, paši nocērtam savas saknes un sagatavojam necilvēkus, kalpus, pat ne lumpeņus. Arī ne kiborgus – bez jebkādu nacistu ideoloģijas piesaukšanas latvieši tiek gatavoti par kaut kādiem zemcilvēkiem.
Bez emocijām es nespēju par to domāt😳

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > Sskaisle 06.04.2023. 13.50

    Ņirgājies vai? Pareizāk būtu, ja tādas staļinistu cūkas, latviešu tautas un valsts ienaidnieki, kā Kaspars Zellis, Aivars Stranga un daudzi citi, kuru “garadarbi” man palikuši nemanīti, nevarētu nodarboties ar vēstures viltošanu, bet līdz mūža galam vasarās raktu kūdru, bet ziemās Rīgas metro tuneļus.
    Jau rakstīju, ka ja par 1/3 samazinātu miliču, kas slikti zin valsts valodu, skaitu, būtu mazāks atbalsts noziedzībai, ja padzītu krievu militāristus, kas kā blaktis piezīdušies NBS, mazāk būtu kas šauj mūsu karavīriem mugurās, bet tā sauktos vēsturniekus varētu pusi likvidēt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu