Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē

Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes. Konstruktīvam esošās situācijas risināju

Atmiņas un piemiņa

Uzvaras pieminekļa gāšana tika sagaidīta ar aplausiem. Taču rakstnieku Andreja Upīša, Annas Sakses un Sudrabu Edžus pieminekļu pārvietošana sabiedrībā izraisījusi asas diskusijas 

165: Marija Luīze Meļķe un politika. Ineta Lipša un vēsture. Evika Siliņa un sieviešu tiesības

Kas pagātni nepētī

Lipša: Saeima, valdība un administratori apzināti iznīcina vēstures zinātni

Radars Latvijā

Saeima pagājušajā nedēļā pēc gandrīz diennakti ilgām debatēm pieņēma likumu par budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2024. un 2025. gadam. Šogad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,7 miljardu, izdevumi 14,7 miljardu apmērā, budžeta deficīts 1,97 miljardi jeb 4,6% no IKP. Drošībai trīs gados papildus atvēlēs 1,1 miljardu eiro. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 52 koalīcijas, pret 39 opozīcijas deputāti.

Tieši jautājumi Inetai Lipšai

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6