Ilustratīvs attēls
Dzimumu līdztiesība aizvien vēl ir Latvijā aktuāla tēma. Lai arī virspusēji “izskatās”, ka viņas taču arī ir vadītājas, politiķes, dibina uzņēmumus un saņem līdzīgu atalgojumu, statistika apliecina pretējo. Atšķirības ir nozīmīgas, un dažos rādītājos pat ir pieaugušas. Šķiet, stereotipiskā “sievietes–mātes” un “sievietes–mājsaimnieces” lomu uztvere ir izrādījusies krietni dziļāka un noturīgāka nekā mums šķita. Psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, aizvien vēl ir gana augsta un daudzas spējīgas sievietes attur no izšķirīgā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei (par izglītību, darbu, ģimeni utt.). Esmu pieredzējusi, ka tieši uzdrīkstēšanās vēlāk rezultējas sekmīgā karjerā, finansiālā neatkarībā un pašpārliecinātā cilvēkā, kurš dara to, ko pats vēlas, un spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu visai sabiedrībai. Atbrīvošanās no stereotipiem un sieviešu iesaiste visās sabiedrības jomās un norisēs, ir mūsu pašu interesēs, jo atrisināt problēmas adekvāti varam tikai tad, kad risināšanā iesaistīti maksimāli daudzveidīgi redzējumi un pieredzes.
