Jau pēc diviem gadiem spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas darba devējiem uzdos vienādot sieviešu un vīriešu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Patlaban darba samaksas atšķirība starp dzimumiem Latvijā ir diezgan pamatīga – 16,5% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķinu par pagājušo gadu. Arī izmaiņas šajos skaitļos noris gausi, situācija ir uzlabojusies par tikai 0,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Algu plaisa ir viens no iemesliem, kādēļ plaisa veidojas arī pensijās. Darba devējiem priekšā liels darbs, lai šo situāciju mainītu, un tā ir ikkatra darba devēja sociālā atbildība gan pret saviem darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Dzimumu līdztiesība aizvien vēl ir Latvijā aktuāla tēma. Lai arī virspusēji “izskatās”, ka viņas taču arī ir vadītājas, politiķes, dibina uzņēmumus un saņem līdzīgu atalgojumu, statistika apliecina pretējo. Atšķirības ir nozīmīgas, un dažos rādītājos pat ir pieaugušas. Šķiet, stereotipiskā “sievietes–mātes” un “sievietes–mājsaimnieces” lomu uztvere ir izrādījusies krietni dziļāka un noturīgāka nekā mums šķita. Psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, aizvien vēl ir gana augsta un daudzas spējīgas sievietes attur no izšķirīgā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei (par izglītību, darbu, ģimeni utt.). Esmu pieredzējusi, ka tieši uzdrīkstēšanās vēlāk rezultējas sekmīgā karjerā, finansiālā neatkarībā un pašpārliecinātā cilvēkā, kurš dara to, ko pats vēlas, un spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu visai sabiedrībai. Atbrīvošanās no stereotipiem un sieviešu iesaiste visās sabiedrības jomās un norisēs, ir mūsu pašu interesēs, jo atrisināt problēmas adekvāti varam tikai tad, kad risināšanā iesaistīti maksimāli daudzveidīgi redzējumi un pieredzes.
Norādot kādam, kur ir viņa vai viņas vieta, mēs esam vardarbīgi pret šo cilvēku
Retā reize, kad Progresīvie ir vienisprātis ar Nacionālo apvienību un JKP
Vīrusa laikā valdība cer uz veselības aprūpes sistēmu. Vai rudenī atkal pievils?
Prioritāte ir cilvēki, nevis betons — jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV) sāk ar algu paaugstināšanu sociālās aprūpes darbiniekiem
Vidusšķiras progress ir apstājies gandrīz visās Eiropas valstīs — norāda ANO aģentūra. Pēc 2008. gadā piedzīvotās krīzes un tai sekojošās recesijas «viņu situācija ir kļuvusi daudz nestabilāka — ja mājsaimniecībā atgadās kas neparedzēts, viņi, visticamāk, noslīd lejup un apakšā arī paliek»
Pirms diviem gadiem Zane Valdmane (38) dzīvoja trūkumā. Tagad viņa atteikusies no pabalstiem un ir laimīga
Par sociālā nodokļa griestu atcelšanu
Finanšu ministrs sacēlis vētru koalīcijā un uzņēmēju organizācijās par to, kā samazināt nodokļu slogu strādājošajiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
