Septiņas reizes nomērīt, veidojot atbilstošu skolu tīklu • IR.lv

Septiņas reizes nomērīt, veidojot atbilstošu skolu tīklu

Foto - Evija Trifanova, LETA
Ilgvars Forands

Latvijā arvien aktuālāka kļūst prasība pēc kvalitatīvas izglītības, tiek izmēģinātas dažādas pārmaiņu formas un paņēmieni, dažkārt virspusēji, bieži arī nepamatoti. Izglītības kvalitāti ietekmē daudzi tiešie un netiešie faktori. Tiešu faktoru vidū pamatā ir skolotāju prestižs, pienācīgs atalgojums, mācību satura kvalitāte, skolotāju pietiekamība un kompetence, skolu esamība un izvietojums konkrētā teritorijā. Jau ilgāku laiku Latvijas izglītības kvalitāti ietekme arī netiešie faktori – demogrāfija, ģimenes labklājība, bērnu veselība. Latvijas valdības ieskatā viens no galvenajiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt celt kvalitāti, ir skolu tīklu optimizācija.

Vairums Latvijas skolotāju ietver sevī gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, skolotāji apvieno vecāku, draugu, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Gadsimtos skolotājs bijis sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājiem nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprasties ar līdzpilsoņiem – gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar piesardzīgu neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Skolotājam jāprot būt līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos zināšanās, prasmēs un pieredzē. Pirmā skola – šie vārdi nozīmē daudz gan pirmklasniekam, kurš pirmo reizi ver skolas durvis, gan absolventam, kurš glabā atmiņas par savu skolu. Dzejnieks Jāzeps Osmanis skolai veltījis skaistus vārdus:

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,

Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:

Mēs paņemam no tavas klases sola

Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.

Ikdienas ritumā dažkārt tiek aizmirsts vārda patiesais spēks. Šis vārds ir PALDIES! Dzīvē ne vienmēr skolotāja darbs tiek atalgots ar paldies, bet saņemtie paldies ir prestiža apliecinājums.

Diemžēl dažkārt Latvijā “paldies” vietā skolotājiem nākas saņemt nopēlumus, pārmetumus, skolotāji ir neizpratnē par valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Pirms vairākiem gadiem to laiku izglītības un zinātnes ministre atļāvās skolotājus pazemot, publiski paziņojot, ka skolotāji ir nedisciplinēti. Pamazām šis pazemojums aizmirsās, par laimi, to veicināja arī paša partijas veiktā ministres nomaiņa.

Bet šajās dienās notika kas negaidīts – kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – TV24 pārraidē atskanēja bijušā ministra Kārļa Šadurska paziņojums, ka pašvaldību mazās skolas ar zemo izglītības līmeni tikai kropļo bērnu nākotni. Tas nozīmē, ka konstatēts noziegums pret bērniem un steidzami būtu jārīkojas ne tikai tiesībsargam, bet arī prokuratūrai. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka Latvijā mazinās dzimstība, daudzi jauni cilvēki aizbrauc no valsts. Iespējams, ka K. Šadurskis pilnībā nepārzina mazo skolu patieso stāvokli, un paziņojums ir pārāk subjektīvs un nepamatots. Ja bijušajam ministram ir pierādījumi par bērnu nākotnes kropļošanu, tie būtu jānodod tiesībsargājošajām institūcijām. Nav pieņemams arī vispārinājums par sliktajām mazajām skolām – katra skola un gadījums jāvērtē atsevišķi.

Izglītības likumā teikts, ka izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību, un izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums. Likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Tas nozīmē, ka skolas kvalitātes vērtējumam jābūt kompleksam – gan sekmes, gan audzināšanas pasākumu izpildi. Piemēram, bieži pieminētajā Igaunijas izglītībā ieviesta prasība – pamatskolas mācību procesā papildus izglītībai akcents jāliek uz audzināšanas funkciju.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences 2013. gadā veica pētījumu par mazo lauku skolu tīklu Latvijā, kurā apkopoja gan esošās iestrādes un pieredzi mazo lauku skolu politikas veidošanā un īstenošanā, gan līdzšinējo mazo lauku skolu praktisko pieredzi pārveidē par daudzfunkcionāliem centriem. 2013./2014. mācību gada sākumā Latvijā durvis vēra 294 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits bija līdz 100 skolēniem un kas veido 36% no visām Latvijas skolām. Šajā skolu grupā bija 255 mazās lauku skolas, kuru galvenās pazīmes bija atrašanās vieta lauku teritorijā. Pētījuma mērķis bija ieteikt, kā pilnveidot mazo lauku skolu tīklu, attīstot dažādus mazo lauku skolu modeļus. Atbilstoši plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem bija paredzēts, ka 2017. gadā un 2020. gadā 134 skolām tiks piešķirts finansējums multifunkcionāla centra darbības uzsākšanai. Tas nav vienīgais pētījums par mazo skolu esamību un attīstību.

Pirms gadiem Latvijas Izglītības fonds organizēja konkursu “Jaunais skolotājs”. Par jaunajiem skolotājiem vēstules un aprakstus varēja iesniegt skolēni, vecāki, kolēģi. Tika saņemtas daudzas vēstules, kurās skolotājiem bija veltīti sirsnīgi un atzinīgi vārdi. Konkurss notika trīs gadus, paldies un apbalvojumus saņēma ne tikai Rīgas, Pierīgas (Ulbrokas) un lielāko pilsētu (Valmieras, Talsu) jaunie skolotāji, bet arī daudzi mazo skolu skolotāji – Staiceles, Daudzeses, Kārsavas, Lielezēres, Rugāju, Bebrenes. Konkursa vērtētāji apmeklēja laureātus darba vietā, savukārt laikrakstā publicēja aprakstus par viņu darbu skolā, ārpusskolas aktivitātēm, skolēnu un vecāku atsauksmes. Rugājos fiziku kvalitatīvi, ar izdomu mācīja skolotājs Jānis Ikstens, bet, tā kā fizikai vienā skolā bija nepietiekams stundu skaits, Jānis ar savu auto brauca uz citām skolām. Uz jautājumu, vai nav vēlme mainīt dzīves vietu un skolu, viņš kategoriski noraidīja šādu ierosinājumu, aizbildinoties ar romantiskajiem rītiem un putnu dziesmām, kuras skanīgas esot vienīgi Rugājos. Prakse liecina, ka, likvidējot skolu, skolotāji ne vienmēr turpina darbu jaunajā skolā, bet atrod sev citu darbu.

Lielezērē saistībā ar skolotājas Regīnas Paegles uzvaru konkursā notika visas skolas, skolotāju un vecāku kopīgs svinīgs pasākums, kurā skolēni nespēja vien beigt slavēt skolotāju. Savukārt Staicelē skolas direktors Juris Krastiņš teica atzinīgus vārdus un paldies skolotājai Laurai Paeglei. Konkurss apliecināja, ka pastāv dažādas mazās skolas, dažāda mācību un audzināšanas darba kvalitāte.

2023. gada sākumā iznāca grāmata Mūsu pilsēta – mūsu skola par Stendes pamatskolu. Skolu Renču ciemā (ar 1991. gadu Stendes pilsēta) atvēra 1919. gada rudenī, bet 1934. gadā uzcēla skolas jauno ēku. Tieši skola palielināja ciema iedzīvotāju skaitu, ciemā un vēlāk pilsētā veidojās uzņēmumi, radās darba vietas. Ciems (pilsēta) un skola ir cieši saistīti.

Stendes skolā sešdesmitajos gados mācījās jau 299 skolēni un bija 12 klašu komplekti. Laika gaitā Stendē notikuši tādi paši nelabvēlīgi demogrāfijas procesi kā daudzās pilsētās un novados. 2008. gadā skolā mācījās vien 112, un viņu skaits ar katru gadu samazinājās. 2011. gadā mācījās vairs tikai 73 skolēni. Stendes pašvaldība sadarbībā ar skolas vadību veica vairākus pasākumus, lai palielinātu skolēnu skaitu un saglabātu pilsētai savu skolu, tai skaitā – apvienoja bērnudārzu ar skolu.

Stendes pamatskola 2015. gadā tika izraudzīta kā labākā nominācijai “Sakoptākā iestāde Talsu novadā”. Skolas apkārtne liecinot par rūpīgu kopšanu, jo skolas parks allaž lepojies ar absolventu stādītiem kokiem. Pie katra stādījuma piestiprināta informācija, kas vēsta, ka staltie ozoli stādīti 1934. gadā – skolas atklāšanā, bet bērzu aleju skolēni un skolotāji izveidoja 1949./1950. mācību gadā. Skolas telpas un apkārtne tiek izmantotas arī brīvlaikā. Dienā, kad viesojās novada vērtēšanas komisija, to sagaidīja Bačigo cilts indiāņi, dienas centrā darbojas vasaras akadēmija “Zelta saule”, skolas muzejā varēja iepazīties ar skolas vēsturi, skolas mājaslapā bija publicēti stāstījumi par notiekošo, par sporta aktivitāšu iespējām jaunuzceltajā (pilna izmēra basketbola laukums) sporta zālē.

2018. gada maijā Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu komisija, kuras sastāvā bija trīs citu novadu vidusskolu direktori, atzinīgi novērtēja Stendes skolas mācību un audzināšanas darbību. Pamatojoties uz akreditāciju, skolai tika izsniegta apliecība ar derīguma termiņu līdz 2024. gadam.

Jauno 2023. gadu mācības Stendes skolā uzsāka 105 skolēni, tur strādā 16 skolotāji, bet tikai sešiem bija pilna slodze, pārējiem 2–4 stundas nedēļā. Mācību procesa rezultāti (sekmes) Stendes skolas vairākos rādītājos ir augstāki nekā novadā. Skolā notiek dažādi ar mācībām un audzināšanu saistīti pasākumi, skolēni piedalās un gūst panākumus ne tikai novada pasākumos, bet arī valsts mērogā.

Ar stāstījumu par Stendes un citām mazajām skolām centos akcentēt to, ka katra nelielā skola, veicot skolu tīkla sakārtošanu, jāvērtē individuāli, arī skolotāju kompetence un skolas materiālā bāze.

Lai nodrošinātu, ka skolu tīkls spēj apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības, svarīgs katra novada specifikas izvērtējums, norādījis arī Reģionālo attīstības centrs (RACA). Lai palīdzētu skolotājiem efektīvi sadarboties ar skolēniem un vecākiem, novados neesot iespējama “unificētā konveijera pieeja”, kuru netieši, izvirzot mehāniskus skaitļkritērijus, atbalsta Izglītības un zinātnes  ministrija. Latvijas izglītības programmas, kas piedāvā visiem skolēniem novadā vienlīdzīgas izglītības iespējas, nonāk pretstatā skolēnu skaitam, kur ministrija mehāniski nosaka obligātu audzēkņu skaitu izglītības iestādēs, taču nevērtē izglītības sistēmas uzlabošanu un skolēnu vajadzību apmierināšanu, norāda RACA.

Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez kvalitatīva izglītības satura. Tikai nesen Izglītības un zinātnes ministrija sākusi izvērtēt steigā ieviestā projekta Skola 2030 rezultātus, lai mazinātu (varbūt likvidētu) problēmas, ar kurām saskaras skolotāji.

Pedagogi nesaprot, kā pielāgot jauno standartu, joprojām trūkst mācību materiālu. Skolotāji ir noguruši no nemitīgajām pārmaiņām, kuru skaits ar katru gadu palielinās. Jaunākais pārmaiņu ierosinājums – ministrija iecerējusi no 2023. gada septembra ģimnāzijām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni. Savulaik bijusī ministre Anita Muižniece aizrunājās pat tik tālu, ka Latvijā jau tā esot viens no augstākajiem eksāmenu slogiem Eiropā, Somijā obligāto eksāmenu, pabeidzot vidusskolu, neesot vispār. Vēl sekoja priekšlikums par mācību gada pagarināšanu un citi pārmaiņu varianti.

Arvien biežāk zinātniski populāros izdevumos parādās publikācijas par notiekošajām dažādām pārmaiņām, kas aktualizē tēzi –nenoteiktība ir vienīgā noteiktība!

Publikāciju autori nākotni parasti saskata divos segmentos:

  • noteiktības, piemēram: gadalaiki, kredīta apmaksas procenti utt.;
  • nenoteiktības: kā reaģēs cilvēki, kad notiks dabas stihija utt.

Nenoteiktības segments mūsdienās paplašinās, un tas prasa nopietnu jebkuras organizācijas un vadības izpratni par notiekošo un iespējām nākotnē. Nezināšanai nav robežu, un tomēr patlaban vadības galvenais pienākums ir izzināt, kā iziet no strupceļa. To var veikt ar izlēmīga soļa palīdzību, no iespējām paredzēt līdz spējām pieņemt lēmumu.

Jau ilgāku laiku Latvijā ir izteikts skolotāju trūkums, to pamatā ietekmē profesijas nepievilcība un zemais atalgojums. Skolās neienāk jaunie skolotāji, skolotāju vidū maz vīriešu. Izglītības jomas uzņēmuma Lielvārds veiktais pētījums Skolotāju balss atklājis skolotāju pārstrādāšanos – 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti. 60% skolotāju uzrādījuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē. Trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem 2021. gada vislielākais pedagogu trūkums bija matemātikā (110), latviešu valodā (105), dizainā un tehnoloģijās (116). Salīdzinot vidējā atalgojuma līmeni Baltijas valstīs, redzams, ka tieši Latvijas izglītības nozare ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Latvijā pedagogi saņem aptuveni 80% no vidējās algas. Latvijā zemākā pedagoga darba algas bruto likme ir 1080 eiro. Savukārt Igaunijā tie ir 1749 eiro, bet Lietuvā – 1413 eiro.

Liekas, ka patiesība ir senajā teicienā: “Septiņas reizes nomēri un tad rīkojies”, arī veidojot atbilstošu skolu tīklu vai veicot citas pārmaiņas izglītības sistēmā.

 

Autors ir Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu