Bibliotēka kā pilsētas sirds – gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem

  • Sabīne Jefimova, Simona Sniķe
  • 15.03.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Mūsdienās bibliotēka vairs nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Tās loma un funkcijas laika gaitā ir būtiski mainījušās. Tagad bibliotēkas piedāvā arī dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus, sniedz iespēju iepazīt mākslu, socializēties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Lai sekmētu iedzīvotāju un pilsētas viesu interesi par bibliotēku, nepieciešams domāt arī par sakārtotu infrastruktūru, tai skaitā veloinfrastruktūru, ērtām piekļuves iespējām un labiekārtotu apkārti.

Kas kopīgs bibliotēkai un velobraukšanai?

Lai gan sākotnēji varētu šķist, kas kopīgs bibliotēkai un velobraukšanai, patiesībā abos gadījumos ir stāsts par ilgtspēju – ja velosipēdi nozīmē izmešu samazināšanu un resursu taupīšanu, pievēršot uzmanību zaļam dzīvesveidam un cieņai pret dabu, arī grāmatu koplietošana mūs mudina aizdomāties, ka ne vienmēr nepieciešams tās iegādāties, lai izlasītu un aizmirstu plauktā. To visu papildinot ar dažādiem pasākumiem un kopā būšanu, izglītojošām un interesantām aktivitātēm lieliem un maziem, varam spert soļus tuvāk spēcīgam kopienas garam, iešanai kopsolī ar laiku un mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm, kā arī ilgtspēju.

Pilsētvides labiekārtošana

Ir daudz un dažādu ideju, kā uzlabot pilsētvidi un padarīt to ērtu un pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas un novada viesiem, tomēr liela daļa no projektiem un idejām prasa arī lielas investīcijas. Gulbenes novadā reizi gadā notiek finansējuma līdzdalības konkursi, kuros var pieteikt savas idejas. Ar iedzīvotāju balsojumu tiek noteiktas aktuālākās, kas attiecīgi saņem finansējumu. Gadu no gada redzam, ka iedzīvotāji vēlas sakoptu apkārtēju vidi un aizvien vairāk vietas, kur var atpūsties pie dabas kopā ar ģimeni. Savu ietekmi radījusi arī pandēmija, kuras laikā biežāk sākām iet pastaigās, apmeklēt parkus un dažādas takas. Protams, aizvien aktuāls jautājums ir arī par bērnu laukumiem, kuru, šķiet, nekad nebūs par daudz.

Ērti sasniedzama vieta un saturīga laika pavadīšana

Daudzās pašvaldībās aktuāls ir arī jautājums par veloinfrastruktūras sakārtošanu – jo pārdomātāka un drošāka būs vide, jo biežāk iedzīvotāji un pilsētas viesi izvēlēsies šo videi draudzīgo transportlīdzekli. Tā ir arī iespēja attīstīt velotūrismu pilsētā un novadā.

Domājot par vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu vēlmēm, radās arī ideja par viedo soliņu un velo apkopes staciju. Tāpēc esam gandarīti, ka projekts ir viens no uzvarētājiem zīmola Mežpils alus rīkotajā sabiedrības līdzdalības kampaņā Dari savu pilsētu labāku! - esam ieguvuši finansējumu idejas īstenošanai. Gulbene ir nozīmīgs punkts starptautiskajā Zaļo ceļu projektā un pilsētai cauri vijas starptautiskais Tour de LatEst velomaršruts. Ikviens objekts velo infrastruktūras attīstībā ir ārkārtīgi būtisks. Saliekot to kopā ar bibliotēkas piedāvājumu, varam iegūt vietu, kas ir ērti sasniedzama, mūsdienīga un piedāvā saturīgas laika pavadīšanas iespējas.

Apkārtne, kas sekmē interesi par bibliotēku

Domājot par ikvienas pilsētas attīstību, svarīgi ieturēt balansu starp to, lai pašiem iedzīvotājiem būtu ērti un tiktu nodrošinātas visas viņu būtiskākās vajadzības, kā arī, lai varētu uzņemt viesus. Gulbeni apciemo viesi no daudziem novadiem, īpaši Vidzemes un Latgales. Vasaras sezonā ir arī daudz tūristu no Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Ir gan aktīvā, gan industriālā tūrisma iespējas, turklāt pilsētā ir divi vēsturiskie centri – industriālais, kas veidojies dzelzceļa ietekmē, un kultūrvēsturiskais. Ir virkne vides objektu un vietas, kur ģimenes iecienījušas pavadīt brīvo laiku. Veidojot atbilstošu apkārtni,  padomājot par tādām funkcionālām atpūtas vietām kā viedie soliņi u.tml., iespējams sekmēt arī interesi par bibliotēkas apmeklēšanu un tajā notiekošajiem pasākumiem.

 

Autores ir Gulbenes novada bibliotēkas direktore Sabīne Jefimova un aģentūras Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs direktore Simona Sniķe

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Jaunākajā žurnālā