Bibliotēka kā pilsētas sirds – gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem

Mūsdienās bibliotēka vairs nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Tās loma un funkcijas laika gaitā ir būtiski mainījušās. Tagad bibliotēkas piedāvā arī dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus, sniedz iespēju iepazīt mākslu, socializēties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Lai sekmētu iedzīvotāju un pilsētas viesu interesi par bibliotēku, nepieciešams domāt arī par sakārtotu infrastruktūru, tai skaitā veloinfrastruktūru, ērtām piekļuves iespējām un labiekārtotu apkārti.

Kas mazina rīdzinieku vēlmi pārvietoties “zaļi”?

Velokaislības Rīgā

Turpina virmot kaislības par velotransportam iecerēto nākotni Rīgā. Kategoriski imperatīvie velosipēdisti atsaucas uz Kopenhāgenu kā veloinfrastruktūras paraugu. Aktīvists Oto Ozols, kas sevi dēvē par pilsētplānotāju, aicina līdzīgi pārveidot ielas Rīgā, abu pilsētu ielu platuma salīdzināšanu pasludinot par muļķību (Ir, 2021, Nr. 11, 18.–24. martā, 53. lpp.). Ielu platumam pašam par sevi gan nav nekā kopīga ar jēdzienu “muļķība”. Šo jēdzienu varētu attiecināt vienīgi uz konkrētiem paņēmieniem, ar kādiem īsteno kādu konkrētu ideju, un šai ziņā Rīga tomēr krietni vien atšķiras no Kopenhāgenas.

Velojosla Čaka ielā – eksperiments ar pozitīvu startu

Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, oficiāli sākas 1. decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi “norakstīta”, pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus.