Atvilkt elpu

Neatceros, kad vēl studiju brīvlaiku būtu gaidījusi tik ļoti kā pagājušonedēļ. Viens iemesls ir intensīvais darba cēliens šajā semestrī, jo esmu izvēlējusies aizraujošus uzdevumus, kas prasa daudz laika un spēka. Līdz ausīm esmu litijā — pētnieciskās žurnālistikas projektā par to, kā ambiciozie «zaļās enerģijas» metālraktuvju plāni apdraud izsīkstošos ūdens krājumus ASV dienvidrietumos. Vienlaikus arī mācos, kā pētniecisko žurnālistiku mācīt nākamajai profesionāļu paaudzei. 

Kopā ar lielisku komandu uzņemam īsfilmu par indiāņu jauniešiem, kas cīnās par apaču svētvietas glābšanu no iznīcības gigantiskā vara raktuvē. Brīvdienās filmējām vietiņu ar lepnu vārdu Superior jeb Pārākā, kur protestētāji ieradās kalnraču svētkos. Neaizmirstami simbolisks bija skats augšup uz visai noskretušās pilsētiņas galveno ielu, pa kuru svinīgā parādē skaļi rūca un taurēja smagā tehnika, kaisot saldumus sajūsminātiem bērniem, un parādes finišā panorāmas rats bez apstājas mala gaidītāju rindu. Bet pāri šim tingeltangelim virs pilsētiņas slējās stalta klints, par kuru teic, ka aplenkti apaču indiāņi no tās metušies nāvē, izvēloties labāk mirt brīvi. Satiku dažus drosminiekus, kas metās no klints lejā arī tagad, taču bruņojušies ar alpīnisma aprīkojumu, lai pēc svaigā gaisa malka piezemētos darbspējīgā stāvoklī. Ja raktuve taps, arī šī klints sabruks.

Otrs iemesls — ilgi gaidītais brauciens uz Lielo kanjonu, ko neapturēja ij nagla mašīnas riepā. Lai nebrāztos kā apsviluši tūristi, atvēlējām vairākas dienas šīs brīnumainās vietas izpētei, un atgriezos Fīniksā ar jauniem spēkiem. Jūtos pat gandrīz gatava svelmei, kas sākas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Principi pret patvaļu

Vēlēšanu gads ir iesācies ar prātam grūti aptveramu apdraudējumu NATO nākotnei un Latvijas drošībai, ko rada nevis skaidri zināmais ienaidnieks Krievija, bet gan transatlantiskais draugs ASV. Patvaļīgais prezidents Tramps grib savas sāpes par Nobela prēmijas nesaņemšanu remdēt, sagrābjot Grenlandi. Respektīvi, uzbrūkot NATO dalībvalsts Dānijas suverenitātei.

Bīstamāk par ziemu

Bargākā ziema 10 gadu laikā — tāda ir prognoze janvārim, gaidāms sals no Sibīrijas. Baltā ainava un lielie mīnusi man atgādina bērnību, jo Madonā sniega vienmēr bija daudz, un kādu ziemu ceļā uz skolu kupenas vietām bija pat pāri galvai.

Ir, ko svinēt!

Gada noslēgumā katram būs sava spilgtāko brīžu izlase, ar ko dalīties vistuvāko lokā. Taču gads nesis arī kopā ar visu Latviju svinamas skaistas uzvaras. Un cīņas, kas vēl turpināsies. To atspoguļo arī Ir gada cilvēku izlase.

Sīzifa pārsteigumi

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kā izskatītos Sīzifa Ziemassvētki? Es arī nebiju, līdz šonedēļ Mākslas akadēmijas skatē ieraudzīju kādu asprātīgu studenta darbu. Tajā Sīzifs pūlas uzvelt akmeni stāvā kalnā. Kā jau no senā mīta zinām, bluķis vienmēr pirms virsotnes izslīd no rokām un noveļas lejā, tā simbolizējot nemūžam nepaveicamu darbu. Taču šajā bildē viss ir citādi! Paceļot skatu uz kalna virsotni, pārsteigumā iespurdzos, jo tur jau stāv viens uz otra uzvelti divi akmeņi, gaidot trešo kā topošs sniegavīrs. Tieši tik neparasta ir 21. gadsimta versija par sengrieķu mitoloģijas satikšanos ar Ziemassvētku brīnumu.Pārsteigumus spēj sagādāt

Jaunākajā žurnālā