Atvilkt elpu

Neatceros, kad vēl studiju brīvlaiku būtu gaidījusi tik ļoti kā pagājušonedēļ. Viens iemesls ir intensīvais darba cēliens šajā semestrī, jo esmu izvēlējusies aizraujošus uzdevumus, kas prasa daudz laika un spēka. Līdz ausīm esmu litijā — pētnieciskās žurnālistikas projektā par to, kā ambiciozie «zaļās enerģijas» metālraktuvju plāni apdraud izsīkstošos ūdens krājumus ASV dienvidrietumos. Vienlaikus arī mācos, kā pētniecisko žurnālistiku mācīt nākamajai profesionāļu paaudzei. 

Kopā ar lielisku komandu uzņemam īsfilmu par indiāņu jauniešiem, kas cīnās par apaču svētvietas glābšanu no iznīcības gigantiskā vara raktuvē. Brīvdienās filmējām vietiņu ar lepnu vārdu Superior jeb Pārākā, kur protestētāji ieradās kalnraču svētkos. Neaizmirstami simbolisks bija skats augšup uz visai noskretušās pilsētiņas galveno ielu, pa kuru svinīgā parādē skaļi rūca un taurēja smagā tehnika, kaisot saldumus sajūsminātiem bērniem, un parādes finišā panorāmas rats bez apstājas mala gaidītāju rindu. Bet pāri šim tingeltangelim virs pilsētiņas slējās stalta klints, par kuru teic, ka aplenkti apaču indiāņi no tās metušies nāvē, izvēloties labāk mirt brīvi. Satiku dažus drosminiekus, kas metās no klints lejā arī tagad, taču bruņojušies ar alpīnisma aprīkojumu, lai pēc svaigā gaisa malka piezemētos darbspējīgā stāvoklī. Ja raktuve taps, arī šī klints sabruks.

Otrs iemesls — ilgi gaidītais brauciens uz Lielo kanjonu, ko neapturēja ij nagla mašīnas riepā. Lai nebrāztos kā apsviluši tūristi, atvēlējām vairākas dienas šīs brīnumainās vietas izpētei, un atgriezos Fīniksā ar jauniem spēkiem. Jūtos pat gandrīz gatava svelmei, kas sākas.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Neticami, bet…

Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.

Jaunākajā žurnālā