Krišjāņa Valdemāra ielas 117. un 119. nama iedzīvotājiem 18. februārī sajūtas esot bijušas kā kino uzņemšanas laukumā — iela nosēta ar dienestu automašīnām, pie durvīm dauzās ugunsdzēsēji un liek iedzīvotājiem nekavējoties pamest savas mājas.
Valdemāra ielas 117. nama īpašnieku grupas vecākais Ervīns Graudiņš stāsta, ka tajā sestdienas vakarā kāpņu telpa «izskatījās kā pēc kara». Dzīvokļos, kuros neviens neatsaucās, tika izlauztas durvis. «Vienas dzelzs durvis desmit minūtes blieza ar kuvaldu, trepēs jau sāka birt apmetums,» saka Ervīns.
Incidents Rīgā Valdemāra ielā īpaši pievērsis sabiedrības uzmanību, jo liek uzdot jautājumu — cik drošas ir mūsu dzīvojamās ēkas? Tās strauji noveco, un Valdemāra ielas gadījums dramatiski izgaismo daudz dziļāku un plašāku problēmu — ne īpašnieki, ne valsts institūciju līdz šim nav mērķtiecīgi rikojušies, lai pasargātu dzīvojamo fondu no pakāpeniskas degradācijas. Jana Altenberga izpētījusi, kas jādara, lai arvien vairāk māju nenonāk avārijas situācijā un cilvēki nepaliek bez jumta virs galvas, un par šo svarīgo tēmu stāsta Ir redaktoram Paulam Raudsepam.
