Valsts budžeta gatavošana šogad ir būtiski ieilgusi, bet diemžēl papildu laiks nav palīdzējis rast risinājumu būtiskākajām un neatliekamajām problēmām. Rupjākā valdības kļūda pieļauta saistībā ar veselības finansējumu, kura samazinājums (pie reālajām ekonomikas cenām) rada risku spert platu soli maksas medicīnas virzienā.
Koalīcijas pārstāvji plaši piemin veselībai papildu piešķirtos 85,8 miljonus eiro. Tomēr pie kopējā veselības budžeta vairāk nekā 1,5 miljardu eiro tas nozīmē, ka pieaugums nesasniedz 6%. Tas ir būtiski zem inflācijas līmeņa un būtiski mazāk par citu ministriju plānotajiem tēriņu palielinājumiem. Tas nozīmē, ka realitātē slimnīcas un citi veselības pakalpojumu sniedzēji vairs nespēs nodrošināt to pakalpojumu līmeni, kāds tas bijis 2022. gadā. Jau tagad slimnīcas cenu kāpuma dēļ nespēj par pieejamo finansējumu nodrošināt, piemēram, pacientu ēdināšanu.
Grūti pieņemt, ka pie katastrofāli zemā Latvijas veselības finansējuma valdība šogad atbalstījusi lēmumu, kas situāciju pasliktinās. Tas nozīmē, ka Latvijā veselības aprūpē ieguldīsim mazāk nekā 4% no IKP, kamēr Igaunijā un Lietuvā finansējuma apjoms pārsniegs 6% no IKP.
Starptautiskās organizācijas (gan OECD, gan Pasaules veselības organizācija, gan Eiropas Komisija) vienprātīgi norāda uz nepietiekamo valsts finansējumu kā pirmo un steidzamāko Latvijas problēmu. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uz kritiku par bezatbildīgu budžeta sadalījumu pēdējās nedēļās pastāvīgi atbild ar aicinājumiem uz reformām un efektivitātes uzlabošanu veselības nozarē, šo organizāciju rekomendācijas ignorējot.
Kariņa kunga runas par efektivitāti būtu saprotamākas, ja būtu plānots būtiski paplašināt veselības pakalpojumu klāstu un to pieejamību. Taču patlaban efektivitātes argumenti tiek izmantoti, lai attaisnotu izdevumu samazinājumu ar katastrofālām sekām esošās sistēmas uzturēšanai. Atsaukšanās uz efektivitāti bez konkrēti un korekti nosauktiem kritērijiem nevar būt nopietns iemesls šādiem lēmumiem.
No sabiedrības interešu viedokļa raugoties, ir vienalga, vai iemesls šādai situācijai ir Apvienotā saraksta zināšanu trūkums par viņu atbildībā nonākušo veselības jomu, apzināta vēlme pāriet uz ASV izplatīto maksas medicīnas modeli, vai kādas politiskās spēles. Latvijas situācijā jebkura apjoma papildu ieguldījumi veselības pieejamībā uzlabotu sistēmas efektivitāti, bet finansējuma samazinājums izraisīs sabiedrības veselības kritumu, par ko ļoti dārgi maksāsim mēs visi.
Efektivitāte un finansējums
Kādas patiesībā ir neefektīvas sistēmas izpausmes Latvijas veselības aprūpē? Visbiežāk tās vieno līdzekļu trūkums rīcībām, kas ļautu savlaicīgi konstatēt slimības vai to riska faktorus un ar atbilstošām zālēm vai pakalpojumiem novērst to dārgāku ārstēšanu nākotnē, pacientu nonākšanu slimnīcās vai būtiskāku veselības problēmu rašanos.
Viens no šādiem piemēriem ir kompensējamo zāļu sarakstā neiekļautie medikamenti un augstie līdzmaksājumi. Tā kā pacienti nespēj atļauties zāles, vēlāk maksājam par daudz dārgākiem pakalpojumiem laicīgi neārstēto slimību aprūpē, ko bieži vien pavada neatgriezenisks kaitējums pacientu veselībai turpmākajā mūžā.
Būtiska loma slimību prevencijā ir ģimenes ārstiem. Pastāv cieša saikne starp ģimenes ārstu pieejamību un spēju novērst pacientu veselības pasliktināšanos. Piemēram, insulta un infarkta gadījumā tieši ģimenes ārsti var laikus konstatēt paaugstinātu asinsspiedienu kā saistīto riska faktoru, izrakstīt atbilstošos medikamentus un ieteikt dzīvesveida izmaiņas, kā arī – kontrolēt, vai ieteikumiem tiek sekots un zāles tiek pareizi lietotas. Arī onkoloģijā lēta un veselību saglabājoša aprūpe balstās uz ģimenes ārstu pieejamību – jo mazāk agrīni diagnosticētu un vairāk vēlākās stadijās atklātu vēža gadījumu, jo tie ir dārgāk ārstējami, vai arī nav ārstējami vispār.
Diemžēl Latvijas realitāte parāda, ka ģimenes ārsti ir pārslogoti, īpaši ārpus lielajām pilsētām, un šādu prevencijā balstītu pieeju Latvijā nodrošināt nespējam jau patlaban. Latvijā 35% ģimenes ārstu ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var lemt pārtraukt sniegt pakalpojumus jebkurā brīdī. Šīs grupas ģimenes ārstu prakses īpaši bieži sastopamas lauku reģionos. Tās slēdzot, atlikušajiem ģimenes ārstiem pacientu skaits un slodze būtiski palielināsies, tādēļ pakalpojumu pieejamība un kvalitāte samazināsies arī visiem tiem, kuru ģimenes ārsti darbu turpina. Covid–19 papildu slodzes ietekmē vairāki desmiti ģimenes ārstu visā Latvijā pieņēma šādu lēmumu, lai dotos pelnītā atpūtā.
Rezultātā visā Latvijā arvien mazākam ģimenes ārstu skaitam jāspēj tikt galā ar smagāku un smagāku darba apjomu. Tā rezultātā slimības nenovēršam savlaicīgi, ārstējam daudz dārgāk, bet ar sliktākiem rezultātiem. Veselības budžeta finansējuma samazinājums ir pagrieziens tieši šādā virzienā un ir tiešā pretrunā sistēmas efektivitātei.
Plaisas sistēmas pamatos
Svarīgi saprast, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma jau šobrīd kļuvusi arvien trauslāka valsts apmaksāto pakalpojumu ilgtsoši nepietiekamā finansējuma dēļ. To apliecina gan daudzu mediķu publiski paustie pieredzes stāsti par aizbraukšanu uz ārvalstīm, gan dati par speciālistu trūkumu, ārstu, ģimenes ārstu un medmāsu augsto vidējo vecumu.
Viens no skaidriem uzlabojumiem sistēmas caurskatāmībā būtu mediķu atalgojuma modeļa ieviešana. Tomēr to nav iespējams izdarīt bez lēmumiem par daudz būtiskāku atalgojuma palielināšanu. Šobrīd paredzētais palielielinājums lielai daļai speciālistu nenosegs ne inflācijas izmaksas, ne vidējo algas pieaugumu valstī (relatīvi pret citām algām mediķu algas samazināsies).
Veselības darbinieku biedrību protesti skaidri parāda, ka valdības budžetā paredzēto pagriezienu uz zemāku veselības finansējumu daudzi var uztvert kā skaidru signālu, ka apstākļu uzlabošanās tuvākajos gados nav gaidāma. Augsta līmeņa veselības speciālistiem ir daudz iespēju atrast alternatīvas gan maksas veselības aprūpē, gan ārvalstīs, kas var radīt dziļas plaisas pašos valsts apmaksātās veselības sistēmas pamatos. To labošana būs daudz sarežģītāka par prevenciju.
Tikmēr Latvijas iedzīvotāji var sagaidīt vēl garākas rindas uz pakalpojumiem, vēl plašāku pāreju uz maksas medicīnu un veselības stāvokļa nevienlīdzības pieaugumu. Īpaši negatīvas sekas var sagaidīt iedzīvotāji reģionos, kur jau šobrīd ir ārkārtīgi zems ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu. Darba devēji var sagaidīt lielāku slimības lapu skaitu un ilgumu, kas nozīmē papildu izmaksas un papildu problēmas ar darbinieku aizvietošanu. Lai nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību, daudzi būs spiesti piemaksāt par privāto veselības apdrošināšanu – tādā veidā maksājot par savu veselību divreiz.
Ilgstoša līdzekļu trūkuma sekas veselības aprūpē ir maksas medicīnas lomas palielināšanās. Ja ārsti atsakās sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, jo tarifs nenosedz izmaksas, valsts nespēs iepirkt iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu apjomu. Tas novērojams gan bērnu zobārstniecībā, gan ginekoloģijā, gan daudzās citās jomās.
Vai tiešām Latvijai ir piemērots ASV veselības aprūpes modelis?
Bet varbūt arī Latvijā nevajag valsts medicīnu – varbūt tieši vairāk tirgus un mazāk nodokļu ir tas, kas nepieciešams? Amerikāņiem taču viss notiek tikai caur privāto apdrošināšanu – un visi dzīvi!
Brīžiem liekas, ka tieši šādi apsvērumi liek koalīcijai pieņemt lēmumu atstāt veselības nozari kā vienīgo no visām nozarēm, kuras budžets 2023. gadā proporcionāli pret IKP samazinās, nevis pieaug. Visticamāk, šādu viedokļu pamatā ir neinformētība par to, kā tieši ASV veselības aprūpe ir finansēta.
Patiesībā ASV darba devēju apmaksātas veselības apdrošināšanas apjoms sastāda mazāku daļu (28%) salīdzinājumā ar valsts budžeta programmām, un tās loma veselības sistēmā pēdējās desmitgadēs samazinās vēl vairāk. Līdzīgi tas notiek praktiski visās attīstītās valstīs.
Ja saskaita kopā valsts budžeta programmas, veselības apdrošināšanu un privātos līdzekļus, ASV izdevumi veselībai 2021. gadā sastādīja neiedomājami augstus 18% no IKP (Latvijā šī kopsumma veido ap 7%).
ASV no federālā un štatu budžetiem finansē vairākas veselības aprūpes programmas, lielākās no kurām ir Medicare (pensijas vecuma iedzīvotājiem) un Medicaid (maznodrošinātajiem), kuru apjoms 2021. gadā sastādīja 1,63 triljonus dolāru – ap 7% no IKP. Atgādināsim, ka Latvijas budžeta izdevumi veselībai 2023. gadā plānoti ap 4% no IKP apmērā, un tie ir domāti visu iedzīvotāju vajadzībām – ne tikai pensionāriem un maznodrošinātajiem.
Secinājums ir vienkāršs – mēs nekādi nevaram atļauties ASV sistēmu, un mēs nedrīkstam to ņemt par paraugu. Tā ir ārkārtīgi neefektīva sistēma, jo jebkura cita attīstīta pasaules valsts spēj sasniegt labākus sabiedrības veselības rādītājus par mazākiem līdzekļiem. To ir iespējams panākt, ja relatīvi lēta slimību prevencija ir pēc iespējas plašāk pieejama visiem, ne tikai tiem, kas var atļauties maksāt.
Šā gada budžeta lēmums ir pagrieziens pretī neefektīvākai un, visticamāk, neilgtspējīgai veselības sistēmai Latvijā. Šo kuģa kursa maiņu neatbalsta neviens veselības eksperts, neviena Latvijas mediķu organizācija un neviena pacientu biedrība.
To nevajadzētu atbalstīt arī politiķiem.
Un šie secinājumi būtu jāņem vērā ne tikai budžeta pieņemšanas kontekstā, bet arī domājot par Latvijas veselības aprūpes sistēmas attīstību ilgtermiņā.
Autors ir Saeimas deputāts frakcijā PROGRESĪVIE
Raksts sagatavots sadarbībā ar PROGRESĪVIE veselības ekspertiem
Pagaidām nav neviena komentāra