Kā skolās krievu valodu aizstās ar Eiropas valodām?

  • Ir redakcija
  • 02.03.2023.
2023_03_tafele.png

2023_03_tafele.png

Kad pagājušajā mācību gadā Izglītības ministrija uzdeva skolu vadītājiem jautājumu, kādu svešvalodu skolotāji būtu vajadzīgi papildus, 174 skolās atbildēja, ka nepieciešami vācu valodas skolotāji, 65 — franču, 31 — spāņu. Un toreiz skolu vadītāji vēl nezināja par ministrijas ieceri gādāt, lai no 2026./2027. gada Latvijas skolas pakāpeniski atteiktos no krievu valodas kā otras svešvalodas, raksta žurnāls Ir.

Pašlaik ministrija vēl tikai mēģina aplēst, cik daudz un kādu valodu skolotāji būtu vajadzīgi, ja valdība pieņems grozījumus pamatizglītības standartā, kas prasītu skolās kopā ar angļu valodu mācīt tikai Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas. Latvijas Universitātē pašlaik mācās tikai pieci topošie vācu valodas skolotāji, bet darbam skolā netiek gatavots neviens franču, spāņu vai citas ES valodas skolotājs. Kā tad Latvijas skolas tiks pie svešvalodu skolotājiem?

Pašlaik neviens normatīvais dokuments nenosaka, kādai jābūt otrai svešvalodai. To nosaka skola. Aptaujājot skolas, ministrija secināja, ka vairums Latvijas skolu kā otro svešvalodu piedāvā krievu valodu, otrā populārākā piedāvājumā ir vācu valoda, un to mācās 12% skolēnu. Franču valodu, kas pēc angļu valodas ir otrā visvairāk lietotā svešvaloda Eiropas institūcijās, mācās tikai ap četriem tūkstošiem skolēnu, kas ir tikai divi procenti skolas vecuma bērnu. Trešdaļā Latvijas skolu (315) audzēkņiem nav izvēles iespēju — vienīgā svešvaloda, ko skola viņiem piedāvā apgūt, ir krievu valoda.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā