2023_03_tafele.png
Kad pagājušajā mācību gadā Izglītības ministrija uzdeva skolu vadītājiem jautājumu, kādu svešvalodu skolotāji būtu vajadzīgi papildus, 174 skolās atbildēja, ka nepieciešami vācu valodas skolotāji, 65 — franču, 31 — spāņu. Un toreiz skolu vadītāji vēl nezināja par ministrijas ieceri gādāt, lai no 2026./2027. gada Latvijas skolas pakāpeniski atteiktos no krievu valodas kā otras svešvalodas, raksta žurnāls Ir.
Pašlaik ministrija vēl tikai mēģina aplēst, cik daudz un kādu valodu skolotāji būtu vajadzīgi, ja valdība pieņems grozījumus pamatizglītības standartā, kas prasītu skolās kopā ar angļu valodu mācīt tikai Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas. Latvijas Universitātē pašlaik mācās tikai pieci topošie vācu valodas skolotāji, bet darbam skolā netiek gatavots neviens franču, spāņu vai citas ES valodas skolotājs. Kā tad Latvijas skolas tiks pie svešvalodu skolotājiem?
Pašlaik neviens normatīvais dokuments nenosaka, kādai jābūt otrai svešvalodai. To nosaka skola. Aptaujājot skolas, ministrija secināja, ka vairums Latvijas skolu kā otro svešvalodu piedāvā krievu valodu, otrā populārākā piedāvājumā ir vācu valoda, un to mācās 12% skolēnu. Franču valodu, kas pēc angļu valodas ir otrā visvairāk lietotā svešvaloda Eiropas institūcijās, mācās tikai ap četriem tūkstošiem skolēnu, kas ir tikai divi procenti skolas vecuma bērnu. Trešdaļā Latvijas skolu (315) audzēkņiem nav izvēles iespēju — vienīgā svešvaloda, ko skola viņiem piedāvā apgūt, ir krievu valoda.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
