Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 1
Grāmata ir fundamentāls zinātnisks pētījums ne tikai par latviešu izcelsmes virsnieku slāni cariskās Krievijas armijā, bet arī stāsts par sociāli politiskajām un militārajām norisēm impērijā. Daudz jauna atklājas arī par tā laika latviešu sabiedrību. Tādējādi ticis aizpildīts būtisks robs nacionālās vēstures stāstā, vienlaikus liekot apjaust, ka citu sociālo slāņu pagātnes izpēte vēl īsti pat nav sākta.1
Darba pirmajā nodaļā Ēriks Jēkabsons ilustrējis analizētā perioda priekšvēsturi, sniedzot ziņas gan par pirmajiem latviešu virsniekiem vēl t. s. rekrūšu laika armijā, gan par reformām un virsnieku skolu tīkla radīšanu 19. gadsimta 60.—70.gados, kas arī latviešu jauniešiem deva iespēju izrauties no zemnieku kārtas. Karaskolu (junkurskolu) un garīgo semināru (it īpaši latgaliešu jauniešiem) nozīme kopējā vēstures stāstā nereti aizēnota ar jūrskolām, līdz mūsdienās par pirmajām vispār aizmirsts.
Otrajā nodaļā autors apkopojis savākto materiālu par latviešu virsnieku dalību dažādos militāros konfliktos. No britu vēsturnieka Ērika Hobsboma klasiskā darba Impēriju laikmets izriet, ka tā laika impēriju armijās mirt kaujas laukā varēja retāk nekā fabrikā vai ogļu šahtā, taču vairāk par ienaidnieka lodēm armijas apdraudēja slimības un epidēmijas. Taču Hobsboms jau arī atzīmējis, ka to nevar attiecināt uz Krieviju un tās kariem pret Turciju un Japānu2, kam klāt jāskaita Krievijas ekspansija Vidusāzijā un Krievijas un Ķīnas karš. Līdz ar to latviešu virsnieku iesaistīšanās karadarbībā bija daudz plašāka, nekā ierasts domāt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.