Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību

  • Kerli Vares
  • 03.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pagājušā un arī šā gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu.  Šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.

Procentu  likmju kāpums

Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt Euribor likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.

Euribor celšana ir “zāles” pret augsto inflāciju, bet tirgus stabilizācija joprojām nav pietiekama. Lai gan pagaidām interese par aizdevumiem būtiski nemazinās, tomēr tālāka kredītu sadārdzināšanās var ietekmēt klientu vēlmi un spēju aizņemties. Arī Luminor decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotāji atzina, ka gandrīz piektdaļu Latvijas iedzīvotāju ietekmē Euribor likmes pieaugums.

Šajā kontekstā mainās arī noguldījumu likmes, kas daudzus gadus bija nulles robežās, taču tagad situācija ir mainījusies un kopš pagājušā gada beigām līdz ar procentu pieaugumu novērojam iedzīvotāju intereses atjaunošanās par depozītiem. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai patlaban strauji nezaudētu savas naudas vērtību, piemēram, investējot un ieguldot. Cilvēki cenšas diferencēt riskus, gan veicot termiņnoguldījumus, gan ieguldot alternatīvos instrumentos, t. sk. privātos pensiju fondos, kur ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veikto iemaksu apmēra.

Ekonomiskās grūtības prasīs pielāgošanos

Lai gan mūsu veiktās uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka, neskatoties uz grūtībām, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veiksmīgi turpina attīstīt biznesu un kopumā pagājušo gadu vērtē salīdzinoši pozitīvi, tomēr nākotnes prognozes ir piesardzīgas. Gandrīz puse Baltijas MVU norāda, ka uzņēmumu attīstības plānus ietekmēs inflācijas pieaugums un enerģijas cenu kāpums, kā arī tālākā situācijas attīstība Ukrainā. Piesardzība var ietekmēt arī uzņēmēju vēlmi aizņemties, kas attiecīgi samazinās kreditēšanas apjomus.

Tāpat liela nozīme būs tam, kā attīstīsies citu valstu ekonomika, jo Latvijas rūpniecība ir atkarīga no eksporta tirgiem. Strauji atdziestot mājokļu tirgiem citviet pasaulē, tas var atstāt iespaidu, piemēram, uz Latvijas kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumiem, kuri ražo dažādas komponentes būvniecībai. Energoresursu cenas biržās jau samazinās, taču gada inflācija joprojām ir augsta, kas var samazināt iekšējo patēriņu. Pagājušajā gadā cenu kāpums vidēji par desmito daļu pārsniedza algu pieaugumu, bet gada nogalē starpība bija vēl lielāka. Šā gada laikā cenas, visticamāk, stabilizēsies.

Neskatoties uz dzīves dārdzību, novērojam, ka mājsaimniecībām joprojām ir pandēmijas laikā veiktie uzkrājumi, kas pērn aktīvi tika tērēti ceļojumiem, kultūras pasākumiem un citiem pakalpojumiem. Ziema būs pārbaudījuma laiks izdevumu ziņā, kas varētu ietekmēt turpmāko gadu.

Domāšanas maiņa

Jautājumi, kas saistīti ar ilgtspējas mērķiem, jau vairākus gadus ir gan banku sektora, gan citu nozaru dienaskārtībā, tomēr augstās energoresursu cenas “zaļo kursu” ir padarījušas par nepieciešamību tālākai biznesa attīstībai. Jau tagad finanšu iestādes aktīvi mudina uz domāšanas maiņu un rīcību, lai sabiedrība un uzņēmēji īstenotu dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus, un turpmāk darīs to vēl aktīvāk. Jau pašlaik kredītiestādes daudz cītīgāk izvērtē, kam un kādu projektu īstenošanai tās izsniedz finansējumu, kas nozīmē, ka klimata mērķi skars ikvienu kredītņēmēju. Starptautiskie investori arvien vairāk vēlas sadarboties ar tādiem uzņēmumiem, kas darbojas ilgtspējīgi, tādēļ izdošanos un mūsu turpmākās dzīves kvalitāti lielā mērā noteiks, cik ātri spēsim pielāgoties pārmaiņām un rīkoties.

Jo aktīvāk pielāgosim individuālo un kolektīvo darbību, jo vieglāk spēsim pārdzīvot sarežģītos apstākļus.

 

Autore ir Luminor bankas vadītāja Latvijā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā