Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību

  • Kerli Vares
  • 03.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pagājušā un arī šā gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu.  Šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.

Procentu  likmju kāpums

Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt Euribor likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.

Euribor celšana ir “zāles” pret augsto inflāciju, bet tirgus stabilizācija joprojām nav pietiekama. Lai gan pagaidām interese par aizdevumiem būtiski nemazinās, tomēr tālāka kredītu sadārdzināšanās var ietekmēt klientu vēlmi un spēju aizņemties. Arī Luminor decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotāji atzina, ka gandrīz piektdaļu Latvijas iedzīvotāju ietekmē Euribor likmes pieaugums.

Šajā kontekstā mainās arī noguldījumu likmes, kas daudzus gadus bija nulles robežās, taču tagad situācija ir mainījusies un kopš pagājušā gada beigām līdz ar procentu pieaugumu novērojam iedzīvotāju intereses atjaunošanās par depozītiem. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai patlaban strauji nezaudētu savas naudas vērtību, piemēram, investējot un ieguldot. Cilvēki cenšas diferencēt riskus, gan veicot termiņnoguldījumus, gan ieguldot alternatīvos instrumentos, t. sk. privātos pensiju fondos, kur ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veikto iemaksu apmēra.

Ekonomiskās grūtības prasīs pielāgošanos

Lai gan mūsu veiktās uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka, neskatoties uz grūtībām, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veiksmīgi turpina attīstīt biznesu un kopumā pagājušo gadu vērtē salīdzinoši pozitīvi, tomēr nākotnes prognozes ir piesardzīgas. Gandrīz puse Baltijas MVU norāda, ka uzņēmumu attīstības plānus ietekmēs inflācijas pieaugums un enerģijas cenu kāpums, kā arī tālākā situācijas attīstība Ukrainā. Piesardzība var ietekmēt arī uzņēmēju vēlmi aizņemties, kas attiecīgi samazinās kreditēšanas apjomus.

Tāpat liela nozīme būs tam, kā attīstīsies citu valstu ekonomika, jo Latvijas rūpniecība ir atkarīga no eksporta tirgiem. Strauji atdziestot mājokļu tirgiem citviet pasaulē, tas var atstāt iespaidu, piemēram, uz Latvijas kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumiem, kuri ražo dažādas komponentes būvniecībai. Energoresursu cenas biržās jau samazinās, taču gada inflācija joprojām ir augsta, kas var samazināt iekšējo patēriņu. Pagājušajā gadā cenu kāpums vidēji par desmito daļu pārsniedza algu pieaugumu, bet gada nogalē starpība bija vēl lielāka. Šā gada laikā cenas, visticamāk, stabilizēsies.

Neskatoties uz dzīves dārdzību, novērojam, ka mājsaimniecībām joprojām ir pandēmijas laikā veiktie uzkrājumi, kas pērn aktīvi tika tērēti ceļojumiem, kultūras pasākumiem un citiem pakalpojumiem. Ziema būs pārbaudījuma laiks izdevumu ziņā, kas varētu ietekmēt turpmāko gadu.

Domāšanas maiņa

Jautājumi, kas saistīti ar ilgtspējas mērķiem, jau vairākus gadus ir gan banku sektora, gan citu nozaru dienaskārtībā, tomēr augstās energoresursu cenas “zaļo kursu” ir padarījušas par nepieciešamību tālākai biznesa attīstībai. Jau tagad finanšu iestādes aktīvi mudina uz domāšanas maiņu un rīcību, lai sabiedrība un uzņēmēji īstenotu dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus, un turpmāk darīs to vēl aktīvāk. Jau pašlaik kredītiestādes daudz cītīgāk izvērtē, kam un kādu projektu īstenošanai tās izsniedz finansējumu, kas nozīmē, ka klimata mērķi skars ikvienu kredītņēmēju. Starptautiskie investori arvien vairāk vēlas sadarboties ar tādiem uzņēmumiem, kas darbojas ilgtspējīgi, tādēļ izdošanos un mūsu turpmākās dzīves kvalitāti lielā mērā noteiks, cik ātri spēsim pielāgoties pārmaiņām un rīkoties.

Jo aktīvāk pielāgosim individuālo un kolektīvo darbību, jo vieglāk spēsim pārdzīvot sarežģītos apstākļus.

 

Autore ir Luminor bankas vadītāja Latvijā

Līdzīgi raksti

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Jaunākajā žurnālā