Katrā rokā man kausiņš pusmetrīgā kātā. Kad piepildu tos sasmalcinātu dārzeņu un vitamīnu kastēs, garie rokturi ļauj ērti aizsniegt piltuvi galda vidū, kur veikli pildās sausās pārtikas paka. Man blakus kolēģe ber rīsus un soju. Pakā ir sešas maltītes. Labdarības organizācija, kurai pāris stundas palīdzam kā brīvprātīgie, sūta pakas trūkumcietējiem Karību reģionā, Āfrikā, Āzijā un arī kara plosītajā Ukrainā.
Iztukšojot kausiņus, es piešķindinu garos kātus pret piltuvi, un tas ir mūsu mazās komandas uzvaras gongs. Cita kolēģe aizkausē paku īpašā ierīcē, nākamais saliek kastē. Kad tā gatava, mēs uzgavilējam pa visu zāli — pirmais galds, pirmā kaste! Blakus enerģiski seniori, kas maiņas sākumā iepazīstoties piesola mūs vinnēt, tūliņ jau nokliedz savu otro kasti. Viņi te nāk bieži, sastrādājušies kā konveijers. Skan mūzika, laiks paslīd ātri. Maiņas beigās biedrības pārstāvis uz liela ekrāna ziņo rezultātu — pa visiem sapakotas 75 kastes jeb 16 200 maltītes, ar kurām var pabarot 44 bērnus gada garumā. Aplausi visriņķī!
Šajos mēnešos kā brīvprātīgā esmu palīdzējusi dažādos darbos, sākot no pārtikas grozu fasēšanas Fīniksas bezpajumtniekiem un beidzot ar dārglietu pieskatīšanu smalkā izsolē indiāņu cilšu gada ballē. Visur satiku jaunus un vecus, kas priecīgi ziedo laiku sabiedrībai. Brīvprātīgo kustība ir milzīga, tajā iesaistīts katrs ceturtais amerikānis, vidēji veltot nedēļu gadā. Kādā statistikas lapā izlasīju, ka brīvprātīgā darba vērtība ASV pērn bijusi 193 miljardi dolāru. Tikpat, cik planētas turīgākā cilvēka, glamūrīgo zīmolu īpašnieka Bernāra Arno bagātība.
