Uz izaugsmi ar privātā kapitāla finansējumu

  • Kristīne Bērziņa
  • 27.01.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Saskaņā ar Deloitte 2022. gada pētījumu Baltijas valstu iespējkapitāla un privātā kapitāla fondos pieejamais finansējums strauji augošiem uzņēmumiem ir gandrīz miljards eiro. Varam lepoties ar pirmo Latvijas vienradzi jeb miljardu dolāru vērto uzņēmumu Printful un esam iemācījušies, ka jaunuzņēmums un jauns uzņēmums nav sinonīmi. Tomēr Latvijā joprojām strauji augošiem uzņēmumiem, iespējams, piemērotākais finansējuma veids – iespējkapitāls un privātais kapitāls (Venture Capital and Private Equity) – ir mazāk zināms un arī retāk izmantots nekā citi finansējuma veidi.

Kas tad tas ir? Vienkāršojot – tas ir ieguldījums uzņēmuma kapitālā apvienojumā ar investora aktīvu atbalstu uzņēmuma vadības komandai, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumam ambiciozi un pat ļoti ambiciozi izaugt. Tas ir viens no ceļiem, kā no jaunuzņēmuma vai vietējā tirgus uzņēmuma kļūt par pasaules klases uzņēmumu.

Latvijas iespējkapitāla un privātā kapitāla fondu portfeļos ir daudz lepnuma vērtu uzņēmumu.

Strauji augošu uzņēmumu, tai skaitā jaunuzņēmumu, attīstībai jau tagad ir pozitīva ietekme uz Baltijas valstu tautsaimniecību, sākot no ienākumu ģenerēšanas un darba vietām, kas nodrošina vidēji divas reizes augstākas algas darbiniekiem, un beidzot ar nodokļu papildu ieņēmumiem. Civitta pētījumā “Baltijas jaunuzņēmumi tuvplānā: šodienas realitāte, rītdienas iespējas” ir aprēķināts – ja Baltijas valstīs jaunuzņēmumu skaits pieaugtu trīs reizes, tad kopējie nodokļu ieņēmumi no šīs salīdzinoši nelielās industrijas būtu aptuveni miljards eiro, bet labi apmaksāto jaunuzņēmumu darba vietu skaits pieaugtu līdz 140 tūkstošiem.

Diemžēl Latvijā iespējkapitāla finansējumu izmanto būtiski mazāk nekā citās Baltijas valstīs. No kopējā iespējkapitāla ieguldījumu apjoma Baltijas valstīs 2022. gadā tikai 4% tika veikti Latvijā, liecina Firstpick pētījums.

Sākot jaunu gadu, gribētu uzņēmējus un potenciālos uzņēmējus aicināt būt ambicioziem gan sevis, gan mūsu valsts dēļ un izmantot šādām ambīcijām piemērotāko finansējumu.

 

Autore ir Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja, Livonia Partners partnere

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā