Foto - Zane Bitere, LETA
Latvijas Republikas oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis, atzīmējot Valodu likuma pieņemšanas desmitgadi, 1999. gada 5. maijā publicēja Ainas Blinkenas rakstu "Par latviešu valodu kā laipu no sirds uz sirdi, te Latvijā". Aina Blinkena 1989. gadā bija Latvijas PSR Valodu likuma sagatavošanas komisijas priekšsēdētāja.
Rakstā līdztekus jau zināmajiem faktiem, argumentiem un idejām ieraudzīju kaut ko savu, mūsu tagadējai būšanai noderīgu. Tāpēc izcelšu Ainas Blinkenas rakstā divus tematus: par Valodu likumprojekta apspriešanu 1989. gadā, kā arī pārsteidzošus faktus par valodu politiku PSRS 20. gadsimta 30. – 40. gados.
Likumprojekta apspriešana Latvijas PSR. Saīsinājumam "PSR" ir būtiska nozīme, lai izprastu tā laika sabiedrību, mūsu vecāku un mūsu pašu domāšanu un rīcību. Citāts: "Pēc valodu likumprojekta publicēšanas sākās ļoti aktīva tā apspriešana gan DARBA KOLEKTĪVOS (šī un turpmāko vārdu savienojumu izcēlums mans – aut.), gan presē. Tika pausti dažādi viedokļi – tiklab atbalsts un papildu ieteikumi, kā arī pilnīgs noliegums un pārmetumi par "krievvalodīgo" cilvēktiesību aizskaršanu; komisijas locekļi tikās ar DARBA KOLEKTĪVIEM, izskaidroja likumu, un tika saņemti gandrīz 7000 vēstuļu ar 27 606 priekšlikumiem. (..) Komisijai gan nebija iespējams ņemt vērā Interfrontes destruktīvās akcijas, jo tajās nebija pozitīva kodola un objektīvu argumentu. Tas, ka naidīgu attieksmi pret valsts valodas nostiprināšanu Interfrontes vadība ar melīgiem apgalvojumiem centusies izplatīt mazāk informētos DARBAĻAUŽU KOLEKTĪVOS, bija bīstams šķērslis sabiedrības konsolidācijai un patiesai demokrātijai. (..) viens no priekšlikumiem bija 7. pantu papildināt ar rindkopu, ka latviešu vai krievu valodas lietošanu nosaka, ievērojot šī likuma principus un DARBA KOLEKTĪVU PADOMJU PRIEKŠLIKUMUS. (Divkāršs – Ainas Blinkenas un mans - izcēlums.)
