Atklātā vēstule: Onkoloģijas centra ārsti rīkojas ētiski

Latvijas Onkoloģijas centra pacientu uzņemšanas telpas. Foto- Una Kupruka, LETA
Gunta Ancāne

Viens no kursiem, kuru lasu ārstiem rezidentiem, ir Medicīnas ētika. Tādejādi man ir radušās dažas pārdomas par Onkoloģijas centra situāciju medicīniskās ētikas aspektā.

Otrdienas intervijā televīzijas žurnālistes Anetes Bērtules vadītajā raidījumā centra valdes ilggadējs priekšsēdētājs Paeglīša kungs kritizēja ārstu viedokli, “ka, ja šis ultimāts netiks izpildīts, no tā cietīs pacienti”. Ārsti reti izsaka ultimātus, parasti tikai krīzes gadījumos. No medicīnas ētikas viedokļa, ārsti šai gadījumā rīkojas ētiski, pat pēc vairākiem Pasaules ārstu asociācijas Ētikas kodeksa punktiem, un Paeglīša kungs ļoti kļūdās, acīmredzot, zināšanu trūkuma dēļ par ārsta darba sarežģīto, komplicēto būtību, augsto stresa līmeni darbā.

Medicīnas kodekss šajā sakarā uzsver vairākas lietas:

1) protams, to, ka katra ārsta pirmais uzdevums ir veicināt katra individuāla pacienta veselību, sniedzot ne tikai kompetentu un līdzjūtīgu aprūpi, bet arī laicīgu (angļu val. – timely). Tas Latvijā nenotiek. Veselības aprūpes sistēma nav tā sakārtota, lai nodrošinātu savlaicīgu, neielaistas slimības stadijā pacienta piekļuvi ārstam. Pret to, cita starpā, arī ārsti onkologi protestē.

2) lai pacienta aprūpe atbilstu augstākajiem standartiem, ārstam ir pienākums rūpēties par savu labsajūtu un darba spējām. Citiem vārdiem – ja ārsts ir pārguris, izdedzis, viņš nespēj strādāt pēc augstākajiem standartiem un tādejādi apdraud pacienta veselību. Viens no galvenajiem medicīnas ētikas likumiem – noli nocere! Nekaitēt pacientam – ir pārkāpts. Onkocentra ārsti grib strādāt atbilstoši medicīnas ētikas augstākajiem standartiem un par to viņiem pienākas gods. Uzbrauciens ar “ultimātu” ir nevietā, jo atpūta prasa atbilstošu naudu (koncerti, ceļojumi, grāmatas, labas pusdienas kopā ar ģimeni, u.tml.). Tas ir jautājums par algas lielumu.

3) Ētikas kodeksā ir minēti arī ārsta pienākumi pret sabiedrību – piemēram, ārsts atbalsta godīgu un līdzvērtīgu veselības aprūpes līdzekļu sadalījumu. Tas ir arī jautājums, vai administrācijas algas nepārsniedz pašu darba veicēju algas. Slimnīcā un jebkurā ārstniecības iestādē galvenie darba darītāji un bieži administrācijas kļūdu labotāji ir ārsti un viss ārstniecības personu kopums – medicīnas māsas, fizioterapeiti, u.c.

4) ārstiem ir nepieciešams atbalstīt citam citu šo Ētikas prasību izpildē un jāpalīdz novērst nacionālā un internacionālā līmenī tās juridiskās, ētiskās, administratīvās u.c. prasības, kuras grauj Ētikas kodeksā minētās prasības.

5) ir jāpārskata jautājums par ārstu toleranci pret vardarbību no pacientu, piederīgo, administrācijas u.c. pusēm.

Lai mums, kolēģi, visiem ir spēks un veiksme, lieliski darot savu darbu, un lai beidzot sākas veselības sistēmas kārtošanas darbi arī Latvijā! Paldies Onkoloģijas centra kolēģiem, kuri šo problēmu aktualizēja. Un paldies arī jaunajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, kura, jau pirmajās darba dienās kļūstot par krīzes menedžeri, nekavējoties un ar pilnu nopietnību sāka risināt gadu desmitiem ieilgušu problēmu. Izturības un veiksmes vēlējumi ministrei!

 

Dr.med. Gunta Ancāne, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu