Inovācija vienmēr ir kā nezāle - spēcīga un mežonīga

  • Klaudio Rivera
  • 23.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

No mūsu politiskajiem līderiem dzirdam, ka Latvijas mērķis ir ekonomiskā transformācija, kas, iespējams, nozīmē tādu tautsaimniecības nozaru attīstību, kuru centrā būs tehnoloģijas un inovācijas. No sociālās perspektīvas tas nozīmē ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, augstu dzīves līmeni un labi apmaksātas darba vietas. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, šis mērķis šķiet savlaicīgs un slavējams.

Kā to sasniegt? Daļai no pasaules labākajiem talantiem ir jābūt šādas stratēģijas centrā. Latvijā ir nepieciešamas pasaules līmeņa laboratorijas un pētniecības centri mijiedarbībai ar uzņēmējiem, kā arī kapitāla pieejamība. Šī ambīcija ir augsts, bet patiešām aizraujošs izaicinājums.

Kā soli šīs ambīcijas īstenošanā Latvija 2021. gada septembrī sāka sadarbības programmu ar vienu no labākajām pasaules universitātēm - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT). Tās mērķis ir izveidot tiltu starp šo leģendāro institūciju un Latvijas augstākās izglītības iestādēm, lai atbalstītu augstākās izglītības un pētniecības sistēmas transformāciju un palielinātu tās kapacitāti kļūt par Latvijas inovāciju kodolu.

MIT līdzās Stenfordas universitātei vēsturiski ir bijis viens no diviem nozīmīgākajiem ASV izglītības dzinējspēkiem uz inovācijām balstītās ekosistēmās. Tiek apgalvots, ka MIT - universitātes, kurā studē tikai 11000 studentu - radītā ekonomiskā vērtība būtu līdzvērtīga pasaulē septītajai lielākajai valstij.

Darbam, ko mēs veicam kopā ar MIT un kas pašlaik ir strukturēts divās programmās (līderu apmācības un inovācijas laboratorija), ir ļoti vienkāršs princips, kas patiesībā ir viens no MIT galvenajiem veiksmes faktoriem. To sauc par robežu paplašināšanu (boundary-spanning).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Šī koncepcija ir zināma jau pusgadsimtu un pierādījusi, ka tā ir būtiskākā inovatīvākajiem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Tas vienkārši nozīmē savienot organizāciju cilvēkus un struktūrvienības, nojaucot nevajadzīgās institucionālās sienas.

Ļaujiet man paskaidrot ar vienkāršu salīdzinājumu no sociālās attīstības. Jebkurš sabiedrības vēstures vērotājs zina, ka tās ilgtermiņa izaugsmes spēja lielā mērā ir atkarīga no augsti izglītotas vidusšķiras, jo mazie un vidējie uzņēmumi, kas, visticamāk, ir inovāciju un darba vietu avots, parasti nāk no tās. Tas pats notiek arī ar augstākās izglītības un zinātnes sistēmu: brīdī, kad nostiprināsiet tās vidusslāni, pētniekus/akadēmijas pārstāvjus/novatorus, inovācijas sāks uzplaukt. Un vēl vairāk varam sagaidīt, ja šis vidusslānis sāks apmainīties ar zināšanām un saskaņos mērķus ar uzņēmējiem.

Mērķis ir radīt kopīgu telpu, kurā satiekas akadēmisko aprindu, uzņēmējdarbības un sabiedrības pārstāvji un mēģina kopīgi risināt problēmas.

Jūs sākat redzēt jaunus atklājumus augstskolu auditorijās, pētniecības pasākumos, kopīgos projektos starp akadēmisko aprindu pārstāvjiem un uzņēmējiem.

Tiesa, sadarbība augstākajā vadības līmenī starp universitātēm un augstskolām, kā arī uzņēmumiem ir būtiska, lai saskaņotu stratēģiskos mērķus, radītu atbilstošus apstākļus un piešķirtu kopīgus resursus. Taču lieliskas idejas nāks no tiem, kas atrodas "garāžā". Tas ir veids, kā MIT rada vērtību: tas viss ir saistīts ar koplietošanas telpas, zināšanu un iespēju veicināšanu starp tiem, kas atrodas laboratorijās, un tiem, kas atrodas uzņēmumu vidē.

Īsāk sakot, tieši to mēs vēlamies panākt ar MIT iesaisti un atbalstu: mēs vēlamies paplašināt visu šo "novatoru" robežas mūsu universitāšu un pētniecības laboratoriju laboratorijās un klasēs. Mēs vēlamies, lai viņi satiktos cits ar citu, kopīgi veidotu prāta vētras un veidotu saikni ar uzņēmējdarbības pasauli.

Talantīgu cilvēku sapulcināšana vienā telpā ar vienīgo mērķi - izpētīt risinājumus neatrisinātām problēmām - ir patiešām spēcīga, un tas ir labākais veids, kā radīt inovācijas, kas nepieciešamas ekonomikas pārveidošanai.

Redziet, inovācija vienmēr ir kā nezāle: spēcīga un mežonīga. Ja vēlaties, lai inovācija uzplaukst, jums ir vajadzīgi cilvēki, kas absolūti nerūpējas par status quo.

Es zinu, ka daudzi saprot, kāpēc tas ir tik grūti un pret to ir pretestība: tiklīdz jūs atbrīvojat robežas, jūs zaudējat institucionālo kontroli. Lai gan ir veidi, kā zināmā līmenī garantēt katras iestādes tiesības un identitāti, loģika ir cita, un šie riski pastāv. Galu galā būs jāpanāk kompromiss starp individuāliem institucionāliem mērķiem un sabiedrības kopējo labumu.

MIT jau gadu sadarbības ietvaros nodrošina mācību un mentoringa stundas. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka MIT piedāvā iespēju redzēt un iedvesmoties no tā projektiem. Pastaigājoties pa slaveno "bezgalīgo koridoru" (infinite corridor), kur var redzēt dažādu jomu cilvēkus un studentus, kuri strādā savās laboratorijās, vai klīstot pa MIT.nano, kur 600 idejas kopīgi dalās ar telpu, talantu un aprīkojumu, vai sarunājoties ar kādu no desmitiem komandu slavenajā "mediju laboratorijā" (Media Lab), kur starpdisciplināras komandas meklē risinājumus nākotnes problēmām, jūs noteikti gūsiet iedvesmu un, kas vēl svarīgāk, sapratīsiet, ka daļu no tā ar pareizu pieeju varat atjaunot.

Ir vēl viena pamatvērtība, kas jāpieņem, ja tiek īstenota robežu pārvarēšanas stratēģija: idejas izvirzās priekšplānā. Sliktas idejas tiek noraidītas. Labas idejas tiek veicinātas un atbalstītas. Un tas viss bez jebkādām bažām, kas tās rada. Tā ir labākā meritokrātija, un praksē to ir grūti apgūt.

Jebkurai ekonomikas pārveidošanai, kas paredz ražot to, kas rada vislielāko vērtību, nepieciešama meritokrātiska pieeja, kurā nav nevajadzīgu šķēršļu progresam un izgudrojumiem. Ja šādu domāšanas veidu ieaudzināsiet universitātēs, beigās iegūsiet jaunu vadītāju paaudzi, kuri to ieviesīs savā turpmākajā karjerā un organizācijās.

Projekta ar MIT mērķis nav tikai tūlītēji rezultāti. Tas cenšas atbalstīt darbu, ko universitāšu vadītāji jau veic, lai radītu inovāciju domāšanas veidu. Mērķis ir panākt, lai cilvēki domātu kopā, sazinātos ar izciliem prātiem, uzdotu sev izaicinošus jautājumus un mācītos, kā inovācija darbojas pāri robežām.

Vai mums izdosies? Iespēja ir, un kas zina, kad tā atgriezīsies. Tāpēc mums labāk pārliecināties, ka to izmantosim.

 

Autors ir Riga Business School direktora vietnieks

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā