Inovācija vienmēr ir kā nezāle - spēcīga un mežonīga

  • Klaudio Rivera
  • 23.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

No mūsu politiskajiem līderiem dzirdam, ka Latvijas mērķis ir ekonomiskā transformācija, kas, iespējams, nozīmē tādu tautsaimniecības nozaru attīstību, kuru centrā būs tehnoloģijas un inovācijas. No sociālās perspektīvas tas nozīmē ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, augstu dzīves līmeni un labi apmaksātas darba vietas. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, šis mērķis šķiet savlaicīgs un slavējams.

Kā to sasniegt? Daļai no pasaules labākajiem talantiem ir jābūt šādas stratēģijas centrā. Latvijā ir nepieciešamas pasaules līmeņa laboratorijas un pētniecības centri mijiedarbībai ar uzņēmējiem, kā arī kapitāla pieejamība. Šī ambīcija ir augsts, bet patiešām aizraujošs izaicinājums.

Kā soli šīs ambīcijas īstenošanā Latvija 2021. gada septembrī sāka sadarbības programmu ar vienu no labākajām pasaules universitātēm - Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT). Tās mērķis ir izveidot tiltu starp šo leģendāro institūciju un Latvijas augstākās izglītības iestādēm, lai atbalstītu augstākās izglītības un pētniecības sistēmas transformāciju un palielinātu tās kapacitāti kļūt par Latvijas inovāciju kodolu.

MIT līdzās Stenfordas universitātei vēsturiski ir bijis viens no diviem nozīmīgākajiem ASV izglītības dzinējspēkiem uz inovācijām balstītās ekosistēmās. Tiek apgalvots, ka MIT - universitātes, kurā studē tikai 11000 studentu - radītā ekonomiskā vērtība būtu līdzvērtīga pasaulē septītajai lielākajai valstij.

Darbam, ko mēs veicam kopā ar MIT un kas pašlaik ir strukturēts divās programmās (līderu apmācības un inovācijas laboratorija), ir ļoti vienkāršs princips, kas patiesībā ir viens no MIT galvenajiem veiksmes faktoriem. To sauc par robežu paplašināšanu (boundary-spanning).

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Šī koncepcija ir zināma jau pusgadsimtu un pierādījusi, ka tā ir būtiskākā inovatīvākajiem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Tas vienkārši nozīmē savienot organizāciju cilvēkus un struktūrvienības, nojaucot nevajadzīgās institucionālās sienas.

Ļaujiet man paskaidrot ar vienkāršu salīdzinājumu no sociālās attīstības. Jebkurš sabiedrības vēstures vērotājs zina, ka tās ilgtermiņa izaugsmes spēja lielā mērā ir atkarīga no augsti izglītotas vidusšķiras, jo mazie un vidējie uzņēmumi, kas, visticamāk, ir inovāciju un darba vietu avots, parasti nāk no tās. Tas pats notiek arī ar augstākās izglītības un zinātnes sistēmu: brīdī, kad nostiprināsiet tās vidusslāni, pētniekus/akadēmijas pārstāvjus/novatorus, inovācijas sāks uzplaukt. Un vēl vairāk varam sagaidīt, ja šis vidusslānis sāks apmainīties ar zināšanām un saskaņos mērķus ar uzņēmējiem.

Mērķis ir radīt kopīgu telpu, kurā satiekas akadēmisko aprindu, uzņēmējdarbības un sabiedrības pārstāvji un mēģina kopīgi risināt problēmas.

Jūs sākat redzēt jaunus atklājumus augstskolu auditorijās, pētniecības pasākumos, kopīgos projektos starp akadēmisko aprindu pārstāvjiem un uzņēmējiem.

Tiesa, sadarbība augstākajā vadības līmenī starp universitātēm un augstskolām, kā arī uzņēmumiem ir būtiska, lai saskaņotu stratēģiskos mērķus, radītu atbilstošus apstākļus un piešķirtu kopīgus resursus. Taču lieliskas idejas nāks no tiem, kas atrodas "garāžā". Tas ir veids, kā MIT rada vērtību: tas viss ir saistīts ar koplietošanas telpas, zināšanu un iespēju veicināšanu starp tiem, kas atrodas laboratorijās, un tiem, kas atrodas uzņēmumu vidē.

Īsāk sakot, tieši to mēs vēlamies panākt ar MIT iesaisti un atbalstu: mēs vēlamies paplašināt visu šo "novatoru" robežas mūsu universitāšu un pētniecības laboratoriju laboratorijās un klasēs. Mēs vēlamies, lai viņi satiktos cits ar citu, kopīgi veidotu prāta vētras un veidotu saikni ar uzņēmējdarbības pasauli.

Talantīgu cilvēku sapulcināšana vienā telpā ar vienīgo mērķi - izpētīt risinājumus neatrisinātām problēmām - ir patiešām spēcīga, un tas ir labākais veids, kā radīt inovācijas, kas nepieciešamas ekonomikas pārveidošanai.

Redziet, inovācija vienmēr ir kā nezāle: spēcīga un mežonīga. Ja vēlaties, lai inovācija uzplaukst, jums ir vajadzīgi cilvēki, kas absolūti nerūpējas par status quo.

Es zinu, ka daudzi saprot, kāpēc tas ir tik grūti un pret to ir pretestība: tiklīdz jūs atbrīvojat robežas, jūs zaudējat institucionālo kontroli. Lai gan ir veidi, kā zināmā līmenī garantēt katras iestādes tiesības un identitāti, loģika ir cita, un šie riski pastāv. Galu galā būs jāpanāk kompromiss starp individuāliem institucionāliem mērķiem un sabiedrības kopējo labumu.

MIT jau gadu sadarbības ietvaros nodrošina mācību un mentoringa stundas. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka MIT piedāvā iespēju redzēt un iedvesmoties no tā projektiem. Pastaigājoties pa slaveno "bezgalīgo koridoru" (infinite corridor), kur var redzēt dažādu jomu cilvēkus un studentus, kuri strādā savās laboratorijās, vai klīstot pa MIT.nano, kur 600 idejas kopīgi dalās ar telpu, talantu un aprīkojumu, vai sarunājoties ar kādu no desmitiem komandu slavenajā "mediju laboratorijā" (Media Lab), kur starpdisciplināras komandas meklē risinājumus nākotnes problēmām, jūs noteikti gūsiet iedvesmu un, kas vēl svarīgāk, sapratīsiet, ka daļu no tā ar pareizu pieeju varat atjaunot.

Ir vēl viena pamatvērtība, kas jāpieņem, ja tiek īstenota robežu pārvarēšanas stratēģija: idejas izvirzās priekšplānā. Sliktas idejas tiek noraidītas. Labas idejas tiek veicinātas un atbalstītas. Un tas viss bez jebkādām bažām, kas tās rada. Tā ir labākā meritokrātija, un praksē to ir grūti apgūt.

Jebkurai ekonomikas pārveidošanai, kas paredz ražot to, kas rada vislielāko vērtību, nepieciešama meritokrātiska pieeja, kurā nav nevajadzīgu šķēršļu progresam un izgudrojumiem. Ja šādu domāšanas veidu ieaudzināsiet universitātēs, beigās iegūsiet jaunu vadītāju paaudzi, kuri to ieviesīs savā turpmākajā karjerā un organizācijās.

Projekta ar MIT mērķis nav tikai tūlītēji rezultāti. Tas cenšas atbalstīt darbu, ko universitāšu vadītāji jau veic, lai radītu inovāciju domāšanas veidu. Mērķis ir panākt, lai cilvēki domātu kopā, sazinātos ar izciliem prātiem, uzdotu sev izaicinošus jautājumus un mācītos, kā inovācija darbojas pāri robežām.

Vai mums izdosies? Iespēja ir, un kas zina, kad tā atgriezīsies. Tāpēc mums labāk pārliecināties, ka to izmantosim.

 

Autors ir Riga Business School direktora vietnieks

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā