“Mīļā, ir sācies karš” jeb Rīgas atbalsts ukraiņiem – kā mums tas izdevās?

“Mīļā, ir sācies karš,” ar šiem vārdiem mani modināja vīrs tajā ceturtdienā šogad – 24. februārī, kad biju neizpratnē, kāpēc viņš tik agri no rīta ieslēdza televizoru. Mums visiem novēlu, lai savā dzīvē nevienam vairs nav jāmostas ar šādiem vārdiem.

2022. gads tuvojas izskaņai, Ziemassvētku vakarā apritēs 10 mēneši kopš kara sākuma, un šķiet iederīgi atskatīties uz, iespējams, apjomīgāko pārbaudījumu Rīgas pašvaldības komandas darbam un civilās aizsardzības sistēmai – no kara bēgošo Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu.

Līdz 18. decembrim Rīgā ir reģistrētas gandrīz 20 000 personas, un no tām 16 604 personām ir aktīvs statuss, kas nozīmē, ka šie cilvēki pašlaik arī atrodas Rīgā. Visi šie cilvēki pilsētā ir reģistrēti, uzņemti un joprojām tiek apkalpoti Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas galvaspilsētas administratīvajā teritorijā darbojas kā vienas pieturas aģentūra pašvaldības, valsts un nevalstisko organizāciju (NVO) sniegtajiem pakalpojumiem.

Inovācijas pakalpojumu sniegšanā

Jau kara pirmajā dienā Rīgas civilās aizsardzības komisijas (CAK) sēdē mums bija skaidrs, ka pilsētai ir jāgatavojas masveida bēgļu uzņemšanai, tāpēc pašvaldības iestādēm tika uzdots apzināt nepieciešamos rīcības soļus saskaņā ar tajā pat dienā pieņemto valdības plānu bēgļu no Ukrainas uzņemšanai. Taču, detalizēti ar to iepazīstoties, bija jāsecina, ka plāns paredzēja valsts un pašvaldību rīcību tikai situācijā, kurā bēgļi no Ukrainas šķērso Latvijas austrumu robežu. Iedomājoties sevi ukraiņu vietā, bija pilnīgi skaidrs, ka sākotnējais bēgļu pieplūdums būs primāri, šķērsojot ES iekšējo robežu ar Lietuvu, un visdrīzāk cilvēki svešā zemē vispirms izvēlēsies doties uz galvaspilsētu kā lielāko pilsētu. Bet Latvijai tajā brīdī nebija nekādu vadlīniju, kādai ir jābūt pašvaldības rīcībai, saskaroties ar iespējamu masveida bēgļu pieplūdumu.

Piektdienu un sestdienu kopā ar pašvaldības policijas, labklājības nozares un apkaimju iedzīvotāju centru vadību pavadīju neskaitāmās attālinātās sapulcēs pašvaldībā un kopā ar valsts iekšlietu resoru līdz izkristalizējās rīcības plāns Rīgai neatkarīgi no tā, vai un kas tiks rīkots centralizēti nacionālā līmenī vai citās pašvaldībās.

Mēs labi zinājām, ka mums vispār nav laika vilcināties, ja vien negribam drīzumā pieļaut haosu Rīgas ielās – lēmām veidot vienotu atbalsta koordinācijas centru Rīgā.

Mums ir daudz un dažādu valsts un pašvaldības iestāžu, kas katra sniedz kādu pakalpojumu, bet pat vietējie iedzīvotāji ne vienmēr spēj noorientēties, kur tieši ir jāvēršas pēc konkrētās palīdzības; tad varam tikai iedomāties, kā to spētu izdarīt no kara bēgoši cilvēki, kas lielākoties ir sievietes ar bērniem, stresā, nezinot vietējo valodu, pilsētas ģeogrāfiju un lietu kārtību svešā sabiedrībā. Tāpat bija jādomā, kā tas papildus ietekmētu pakalpojumu kvalitāti mūsu pilsoņiem, kuri šīs iestādes uztur un pamatoti varētu būt neapmierināti, veicinot kopējo spriedzi sabiedrībā. Uzdevu sev jautājumu – ja es būtu ukraiņu vietā, kā man līdzīgā situācijā būtu visvieglāk saprast, kā rīkoties. Un, no otras puses – kā mums kā pašvaldībai būt drošai, ka katrs, kam tas ir nepieciešams, visu valsts un pašvaldības nodrošināto atbalstu saņem. Mana atbilde tam bija vienas pieturas aģentūras koncepts. No Rīgas puses uzrunājām arī valsts iestādes – robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Nacionālo veselības dienestu (NVD), Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kā arī NVO sektoru būt klāt šādā centrā kopā ar pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centru, Rīgas sociālo dienestu un Izglītības, kultūras un sporta departamentu, lai neliktu bēgļiem klīst pa visu pilsētu, dažādās vietās meklējot vajadzīgo pakalpojumu. Kara piektās dienas rītā mēs pieņēmām nepieciešamos formālos CAK lēmumus par centra izveidi, kas ieguva Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem nosaukumu, un jau pēc nedēļas centrs vēra durvis Kongresu namā.

Pastāvīgi sekojam līdzi tam, kā centrs darbojas, kas tajā ir uzlabojams vai pielāgojams mainīgajai situācijai. Tā ātri sapratām, ka telpas Kongresu namā nav piemērotas tik milzīgai cilvēku plūsmai – centrā ik dienas no jauna tika reģistrēti ap 800 Ukrainas civiliedzīvotāji – ģimenes ar bērniem, kuri tur nereti pavadīja pusi dienas, lai saņemtu atbildes uz visiem saviem jautājumiem, stāvot nebeidzamās rindās. Jau pēc pāris dienām centrā uzradās silta zupa, tēja un kafija. Apzinoties, ka arī mūsu darbinieki un brīvprātīgie tajos apstākļos ilgi nevarēs strādāt, bet palīdzība būs jāsniedz vēl krietnu laiku, centrs pēc divām nedēļām pārcēlās uz bijušo RTU ēku Kaļķu ielā. Ar mūsu IT speciālistu atbalstu rindu organizēšanā, ļaužu plūsmas un apkalpošana notika jau pavisam raiti. Tāpat jāuzsver, ka visā šajā laikā brīvprātīgo ieguldījums centra darbības nodrošināšanā ir bijis neatsverams – lai atrastu īsto kabinetu, palīdzētu aizpildīt veidlapas un meklēt atbildes uz jautājumiem, izsniegtu maltītes un vienkārši būtu blakus. Paldies ikvienam pašvaldības un valsts darbiniekam un brīvprātīgajam par nesavtīgo darbu – jūsu ieguldījumu nav iespējams pārvērtēt!

Kaļķu ielas centra sirds un lepnums bija īpaša zāle bērniem, kurā mazie varēja aizmirsties spēlējoties, kamēr pieaugušie kārtoja nepieciešamās formalitātes iestādēs. Šī bija vieta, kur bērnu sāpju un cerību stāstiem raisīties caur spēlēm un zīmējumiem.

Ēkas tehniskā stāvokļa dēļ, kā arī vasarā samazinoties bēgļu plūsmai un brīvprātīgo skaitam, nācās domāt par citām telpām. Kopš septembra Rīgas atbalsta centrs atrodas Amatu ielā 4 tieši blakus Lielajai ģildei. Centru decembrī vidēji apmeklēja 600-700 personas dienā – cilvēki turpina nākt pēc pakalpojumiem un uz konsultācijām arī pēc tam, kad veikuši reģistrāciju un saņēmuši vīzas, tai skaitā ik dienu 30-40 no jauna reģistrēto, kas tikko ir ieradušies Rīgā. Pēdējās nedēļas laikā gan redzam, ka plūsma atkal pieaug līdz pat 1000 cilvēkiem dienā. Jāuzsver, ka kara bēgļi, kas tikai tagad ierodas Latvijā, visbiežāk ir nesalīdzināmi bezpalīdzīgākā stāvoklī un viņiem ir nepieciešams plašāks atbalsts, salīdzinot ar pirmā viļņa bēgļiem pavasarī. Centrā joprojām plecu pie pleca strādā pašvaldības (reģistrācija, sociālā palīdzība, izglītība, transports), valsts iestādes (izmitināšana, vīzas, veselība, nodarbinātība) un NVO, un visas iesaistītās puses, tai skaitā ukraiņi, apliecina, ka šī ir efektīvākā atbalsta organizēšanas forma visiem iesaistītajiem.

Ar Rīgas atbalsta centra darbu un konceptu ir iepazinušies un atzinīgi novērtējuši mūsu ministri, vēstnieki Rīgā, vairāku Eiropas pilsētu pārstāvji, ANO bēgļu aģentūra un ANO Ģenerālās asamblejas prezidents, EP vicepriekšsēdētājs un EK viceprezidents, Ukrainas parlamenta vicespīkere, Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, ministri un delegācijas no Igaunijas, Lielbritānijas, Vācijas un Jaunzēlandes, kā arī vēlējušies mācīties no mūsu pieredzes. Centrā ir viesojušies mediju pārstāvji no Itālijas, Francijas, Lielbritānijas, Kanādas, Polijas, Igaunijas, Ukrainas u.c. Runa ir par atbalsta centru kara bēgļiem, kas ir izveidots valstī, kurai īsti nebija gatava rīcības plāna masveida bēgļu uzņemšanai. Bez tam galvaspilsētai visu šo gadu ir bijis jāpārliecina valdības pārstāvji, ka ar centru saistītie izdevumi ir nepieciešami un pamatoti (!) Latvijas kopējā bēgļu uzņemšanas stāstā.

Esmu daudz domājusi, kā mums tas izdevās. Mans secinājums ir, ka visdrīzāk Rīgas atbalsta centra koncepts izdevās tik veiksmīgs tieši tāpēc, ka mums nebija centralizēta valsts plāna masveida bēgļu uzņemšanai pašvaldībās, kas būtu radīts ierēdņu kabinetos bez tiešas sasaistes ar rīcībām dabā. “Ieliekot sevi ukraiņu kurpēs” un domājot līdzi, kā mēs katrs viņu vietā rīkotos, kādas būtu mūsu vajadzības un kā mēs vislabāk gribētu saņemt atbildes uz saviem jautājumiem svešā zemē, palīdzēja mums radīt pakalpojumu, kurš dabā funkcionē. Šajā plānošanas posmā izšķirīga nozīme bija tieši tam, ka es kā domes politiskās vadības un lēmumu pieņēmēju pārstāvis strādāju cieši kopā ar pašvaldības ļoti pieredzējušajiem nozaru profesionāļiem. Pieredze liecina, ka krīzes situācijā, lai to veiksmīgi vadītu, ir izšķirīgi svarīga atbildīgā politiķa/lēmuma pieņēmēja iedziļināšanās un iesaiste. Tā nav un nevar būt tikai ierēdņu/darbinieku atbildība, ja vēlamies panākt labu rezultātu. Nozares profesionāļu pieredze un lēmuma pieņēmēju drosme uzņemties atbildību ir svarīga kombinācija. Tāpat izpratne, ka krīze nesākas plkst. 9.00 un nebeidzas 17.00, bet reakcijai ir jābūt tūlītējai un uzraudzībai nepārtrauktai. Šo mācību nācās apgūt daudziem iesaistītajiem.

Rīgas atbalsta centra rezultāti no pašvaldības skatu punkta

Kopā Latvijā līdz 18. decembrim reģistrēta 34 821 persona (VUGD sniegtā informācija), no kurām 19 770 personas ir reģistrētas Rīgā.

Kopš februāra Rīgas atbalsta centrā kopā ir izsniegtas 6410 mobilo telefonu SIM kartes.

Tūristu mītnēs un citās pašvaldības nolīgtās izmitināšanas vietās Rīgā šobrīd dzīvo 426 personas; bet kopš februāra ar pašvaldības iesaisti kopā ir izmitināti  4428 Ukrainas civiliedzīvotāji. Ir parakstīti 29 trīspusējie līgumi ar rīdziniekiem, kuri ir izmitinājuši kopā 49 personas; ir piešķirti 896 pabalsti par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tā izmitinot 2047 personas. Pārējie Ukrainas civiliedzīvotāji šobrīd īrē mājokli paši vai dzīvo kopā ar radiem, draugiem, paziņām.

Ukrainas civiliedzīvotājiem Rīgā sociālajos pabalstos šogad līdz 1. decembrim izmaksāti 12 260 495,00 eiro.

Novembra beigās Rīgas skolās un bērnudārzos mācījās gandrīz 2300 ukraiņu bērnu – viena trešdaļa bērnudārzos un divas trešdaļas skolās (1.-12.klase).

Atbalsta centrā ir notikušas jau 13 darba biržas, kurās ir piedalījušies aptuveni 100 uzņēmumi, kuri kopā ir piedāvājuši vairāk nekā 3000 vakances. Darbu ir atraduši vairāk nekā 700 ukraiņi.

Darba devēju vidū ir arī Rīgas kapitālsabiedrības, piemēram, Rīgas satiksme, Rīgas meži, Rīgas slimnīcas, tāpat arī pašvaldības Izglītības departaments, dodot darbu ukraiņiem mūsu izglītības iestādēs. Un, protams, arī valsts un privātie uzņēmumi.

Rīgas atbalsta centra komandā pašlaik ir 18 štata darbinieki, kuri strādā klientu apkalpošanas punktā, veic reģistrāciju, organizē pasākumus, koordinē sadarbību ar valsts iestādēm, nodrošina informācijas apriti Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šā gada darbs pie Ukrainas bēgļu uzņemšanas sadarbībā ar lēmumu pieņēmējiem valsts līmenī man ir sniedzis ekskluzīvu iespēju iepazīt krīzes vadības daudzslāņainību un izaicinājumus, spēju novērtēt cilvēkus, kuri nebaidās uzņemties atbildību un ir gatavi darīt mazliet vairāk kā prasa pienākumu apraksts. Kopā ar Rīgas pašvaldības policiju jau pirms kara sākuma kopā domājām par civilās aizsardzības un krīzes vadības sistēmas reorganizāciju Rīgas pašvaldībā, bet 2022. gads lika mums rīkoties jau pavisam konkrēti un izlēmīgi šajā jautājumā, bet par to dalīšos nākamreiz.

Es patiesi lepojos ar Rīgas komandas paveikto darbu Ukrainas bēgļu uzņemšanā šajā gadā un aicinu mūs visus lepoties, ka esam spējuši galvaspilsētā radīt jaunu pieeju pakalpojumu sniegšanā bēgļiem, kas ir raisījis plašu starptautisku interesi un atzinību. Un novēlu mums visiem nepiekust palīdzēt.

Kopā uzvarēsim! Разом переможемо!

 

Autore ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece