Biju iecerējusi šonedēļ aiziet uz Vašingtonas Wizards spēli Fīniksā un klātienē redzēt Kristapa Porziņģa meistarstiķus laukumā, bet gripas vīruss izjauca plānus, un šī lieliskā iespēja jālaiž gar puņķaino degunu. Neko darīt, dzeru ingvera tēju ar medu un sēžu telefonā — pietiekami daudz interesantu jaunumu, arī neizejot no mājas. Nobalsoju Īlona Maska ekspresaptaujā par viņa atkāpšanos no tvitera vadības. Jā! Varu justies apmēram tikpat gandarīta kā ASV parlamenta izmeklēšanas komisija, kas nupat paziņoja gala secinājumus par 6. janvāra uzbrukumu Kapitolijam un prezidenta Trampa kriminālo lomu šajā sazvērestībā — darbs ir padarīts, bet, kādas būs reālās sekas, nav skaidrs.
Patiesībā šogad esam pieredzējuši tik negaidītus pārsteigumus un plānu maiņu, ka aizraujas elpa. Garām palaista sporta spēle vai tvitera kaislības ir sīki putekļi vētrā.
184 ukraiņu sportisti ir gājuši bojā kopš Krievijas iebrukuma februārī, nesen ziņoja prezidents Zelenskis. Un tā, protams, ir tikai neliela daļa no milzīgajiem postījumiem un ciešanām, ko Putina armija desmit kara mēnešos ir atnesusi Ukrainai, miljoniem cilvēku. Ļoti sāpīgi apzināties, ka upuru skaits turpinās pieaugt, jo Krievijas sakāve, kaut arī neizbēgama, vēl prasīs laiku, drosmi, asinis. Un ieročus un naudu, kas ir mūsu — Ukrainas sabiedroto — atbildības daļa, lai atjaunotu mieru Eiropā.
Šī arī būs mana lielākā vēlēšanās, sagaidot Jauno gadu — lai tas atnes mieru. Par laimi, te nav jācer uz debesu brīnumu, bet jāsper stingri soļi tepat uz zemes. Tāpēc otrs vēlējums — izturību!
Lai priecīgi Ziemassvētki un laimīgs Jaunais gads!
