Atjaunīgās enerģijas tirgus ir karsts, konkurentu daudz

  • Kaspars Cikmačs
  • 20.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

AS Latvenergo prioritāte ir būtiska elektroenerģijas ražošanas portfeļa palielināšana, koncentrējoties uz lielas jaudas saules un vēja parku attīstīšanu. Jo ātrāk sekmīgi izdosies izveidot jaunus atjaunīgo resursu elektrības ražošanas avotus, jo mazāk būsim atkarīgi no ārzemju fosilo produktu cenām un ātrāk sasniegsim situāciju, kad vismaz vējainajās un saulainajās dienās elektrības cena ir būtiski zemāka.

Šķietami visiem ir kopīgs mērķis – ātrāk atgriezties pie zemākām elektrības cenām. Diemžēl nākas secināt, ka Latvijas mēroga perspektīvā augošā elektrības ražošanas nozarē valda lielas kaislības konkurentu savstarpējās attiecībās un paņēmienos. To redzam dažādos publiskos izteikumos un publikācijās, kas tādējādi mēģina bremzēt AS Latvenergo darbības ātrāk izbūvēt jaunus elektroenerģijas avotus.

Lieljaudas elektroenerģijas ražošanas projektu attīstībā ir iesaistījušies gan nozīmīgi ārvalstu energokomersanti, gan citās nozarēs Latvijā strādājoši uzņēmumi, gan finanšu investori, arī uz augsta riska darījumiem orientēti, gan arī visdažādākie pretrunīgi vērtējami darboņi. Tirgū pašlaik notiek šo dažādo spēlētāju cīņa par pieslēguma jaudām. Tik liela, ka rodas iespaids, ka dažiem spēlētājiem "karā visi līdzekļi labi" jeb – tiek izmantoti arī paņēmieni, kurus nevar raksturot ar tādiem vārdiem kā laba korporatīvā kultūra, godīga konkurence vai eiropeiska darījumu kultūra. Atbilstoši likumam un nozares komercregulējumam informācija par izpētes stadijā esošiem investīciju projektiem ir komercnoslēpums, kas netiek izpausts un tiek aizsargāts. Šo apstākli izmanto negodīgi konkurenti, kas ļaunprātīgi veic darbības, ko likums definē kā negodīgu konkurenci, apzināti izplatot nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par AS Latvenergo projektiem. Konkurences likums aizliedz negodīgu konkurenci un paredz par to atbildību.

Dažbrīd pat šķiet, ka mūsu aktivitātes, kas vērstas uz nacionālajām interesēm atbilstošu saimniecisku projektu īstenošanu, ir izraisījušas nervozitāti tajās aprindās, kuru faktiskie saimnieki, iespējams, meklējami uz austrumiem no mūsu valsts robežas.

Latvenergo lielas jaudas vēja parki nodrošinās zemāku elektroenerģijas cenu Latvijas patērētājiem. Tad kā interesēs ir censties traucēt šo projektu attīstību?

Atbilstoši Latvenergo stratēģijai esam iezīmējuši sasniedzamos tuvāko periodu rādītājus, pašlaik notiek intensīvs, apjomīgs un sarežģīts darbs, lai pēc iespējas drīzāk nonāktu līdz būvniecības sākumam, un jaunie projekti sāktu ģenerēt elektrību no vietējiem atjaunīgajiem resursiem.

Projektu attīstītājiem, arī mums, ir dažādas pieejas. Ir uzņēmumi, kas pērk gatavus projektus, un ir uzņēmumi, kur projekts tiek veidots no nulles. Trešie – kā Latvenergo, strādā abos virzienos, jo ambīcijas ir lielas un ātrumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas, kādu pieeju izvēlēties, ir jautājums par katras kompānijas iekšējo kapacitāti, pārliecību un vēlamo izaugsmes ātrumu. Katram no šiem ceļiem ir savi plusi un savi mīnusi. Mūsu tradicionālie kaimiņvalstīm piederošie konkurenti Ignitis un Enefit ekspansijai Latvijā pamatā orientējas uz projektu uzņēmumu iegādi.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Latvenergo rīcība, ja sākam procesu no nulles, ir šāda: atrodam vietu, iegūstam īpašumā zemi vai apbūves tiesības, ejam garu saskaņošanas procesu, veicam apjomīgas dažādu dabas un tehnisko ekspertu izpētes, ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu un tamlīdzīgi. Ar šādu pieeju nākamgad Latvijā sāks darboties vairāki Latvenergo saules parki, arī meža vēja staciju kopprojektā ar Latvijas valsts meži mēs attīstām projektus no nulles. Tie ir liela mēroga, orientēti uz lielu jaudu parkiem. Šajos projektos visu darbu darām paši. Taču skaidrs, ka tas nevar notikt ātri.

Tādēļ, lai panāktu straujāku dinamiku, vienlaikus ejam arī otru, īsāku, ceļu –  projekta uzņēmuma iegādi. Vērtējam, kur ir iesākts projekts ar jau veiktām izpētēm, pietiekami sagatavotu dokumentāciju, kur gatavības pakāpe ir tāda, lai jau pieņemtu lēmumu par investīcijām.

Projekti tiek savā starpā salīdzināti, lai nopirktu labākos. Jāsaprot, ka šis process ir abpusējs – attīstītāji, kas pārdod savus projektus, tieši tāpat vērtē potenciālos investorus. Tas arī rada konkurenci, jo abas puses cenšas izvērtēt sadarbības partnerus. No mūsu puses tas ir ļoti rūpīgs atlases process, pēc kura līdz reālai projekta pirkšanai nonāks tikai neliela daļa. Vienā gadījumā nevarēsim vienoties par cenu vai citiem noteikumiem, citviet varbūt konstatēsim, ka šāds darījums mums nav izdevīgs kādu risku dēļ.

Šobrīd projektu, kurus Latvenergo vērtē, ir ļoti daudz, daļa no tiem pat ļoti agrīnā stadijā. To kopējā teorētiskā jauda pat pārsniedz to, kas iezīmēta Latvenergo stratēģijā. Taču, lai atrastu tos dažus, kurus ir vērts iegādāties, ļoti rūpīgi izvērtējam visus aspektus, turklāt kā valsts uzņēmumam mūsu prasības ir daudz striktākas nekā, piemēram, kādam privātam uzņēmumam.

AS Latvenergo komercdarbību veic atbilstoši spēkā esošo likumu regulējumam un prasībām. Latvenergo pārvaldība atbilst godīgas un caurskatāmas komercdarbības principiem, ko apstiprina gan valsts uzraugošo iestāžu, gan neatkarīgu organizāciju regulāri un augsti novērtējumi. Un mūsu centieni ir vērsti vienīgi valstij piederošas kapitālsabiedrības attīstībai un valsts enerģētisko vajadzību un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

 

Autors ir AS Latvenergo attīstības direktors, valdes loceklis

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā