Atjaunīgās enerģijas tirgus ir karsts, konkurentu daudz

  • Kaspars Cikmačs
  • 20.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

AS Latvenergo prioritāte ir būtiska elektroenerģijas ražošanas portfeļa palielināšana, koncentrējoties uz lielas jaudas saules un vēja parku attīstīšanu. Jo ātrāk sekmīgi izdosies izveidot jaunus atjaunīgo resursu elektrības ražošanas avotus, jo mazāk būsim atkarīgi no ārzemju fosilo produktu cenām un ātrāk sasniegsim situāciju, kad vismaz vējainajās un saulainajās dienās elektrības cena ir būtiski zemāka.

Šķietami visiem ir kopīgs mērķis – ātrāk atgriezties pie zemākām elektrības cenām. Diemžēl nākas secināt, ka Latvijas mēroga perspektīvā augošā elektrības ražošanas nozarē valda lielas kaislības konkurentu savstarpējās attiecībās un paņēmienos. To redzam dažādos publiskos izteikumos un publikācijās, kas tādējādi mēģina bremzēt AS Latvenergo darbības ātrāk izbūvēt jaunus elektroenerģijas avotus.

Lieljaudas elektroenerģijas ražošanas projektu attīstībā ir iesaistījušies gan nozīmīgi ārvalstu energokomersanti, gan citās nozarēs Latvijā strādājoši uzņēmumi, gan finanšu investori, arī uz augsta riska darījumiem orientēti, gan arī visdažādākie pretrunīgi vērtējami darboņi. Tirgū pašlaik notiek šo dažādo spēlētāju cīņa par pieslēguma jaudām. Tik liela, ka rodas iespaids, ka dažiem spēlētājiem "karā visi līdzekļi labi" jeb – tiek izmantoti arī paņēmieni, kurus nevar raksturot ar tādiem vārdiem kā laba korporatīvā kultūra, godīga konkurence vai eiropeiska darījumu kultūra. Atbilstoši likumam un nozares komercregulējumam informācija par izpētes stadijā esošiem investīciju projektiem ir komercnoslēpums, kas netiek izpausts un tiek aizsargāts. Šo apstākli izmanto negodīgi konkurenti, kas ļaunprātīgi veic darbības, ko likums definē kā negodīgu konkurenci, apzināti izplatot nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par AS Latvenergo projektiem. Konkurences likums aizliedz negodīgu konkurenci un paredz par to atbildību.

Dažbrīd pat šķiet, ka mūsu aktivitātes, kas vērstas uz nacionālajām interesēm atbilstošu saimniecisku projektu īstenošanu, ir izraisījušas nervozitāti tajās aprindās, kuru faktiskie saimnieki, iespējams, meklējami uz austrumiem no mūsu valsts robežas.

Latvenergo lielas jaudas vēja parki nodrošinās zemāku elektroenerģijas cenu Latvijas patērētājiem. Tad kā interesēs ir censties traucēt šo projektu attīstību?

Atbilstoši Latvenergo stratēģijai esam iezīmējuši sasniedzamos tuvāko periodu rādītājus, pašlaik notiek intensīvs, apjomīgs un sarežģīts darbs, lai pēc iespējas drīzāk nonāktu līdz būvniecības sākumam, un jaunie projekti sāktu ģenerēt elektrību no vietējiem atjaunīgajiem resursiem.

Projektu attīstītājiem, arī mums, ir dažādas pieejas. Ir uzņēmumi, kas pērk gatavus projektus, un ir uzņēmumi, kur projekts tiek veidots no nulles. Trešie – kā Latvenergo, strādā abos virzienos, jo ambīcijas ir lielas un ātrumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas, kādu pieeju izvēlēties, ir jautājums par katras kompānijas iekšējo kapacitāti, pārliecību un vēlamo izaugsmes ātrumu. Katram no šiem ceļiem ir savi plusi un savi mīnusi. Mūsu tradicionālie kaimiņvalstīm piederošie konkurenti Ignitis un Enefit ekspansijai Latvijā pamatā orientējas uz projektu uzņēmumu iegādi.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Latvenergo rīcība, ja sākam procesu no nulles, ir šāda: atrodam vietu, iegūstam īpašumā zemi vai apbūves tiesības, ejam garu saskaņošanas procesu, veicam apjomīgas dažādu dabas un tehnisko ekspertu izpētes, ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu un tamlīdzīgi. Ar šādu pieeju nākamgad Latvijā sāks darboties vairāki Latvenergo saules parki, arī meža vēja staciju kopprojektā ar Latvijas valsts meži mēs attīstām projektus no nulles. Tie ir liela mēroga, orientēti uz lielu jaudu parkiem. Šajos projektos visu darbu darām paši. Taču skaidrs, ka tas nevar notikt ātri.

Tādēļ, lai panāktu straujāku dinamiku, vienlaikus ejam arī otru, īsāku, ceļu –  projekta uzņēmuma iegādi. Vērtējam, kur ir iesākts projekts ar jau veiktām izpētēm, pietiekami sagatavotu dokumentāciju, kur gatavības pakāpe ir tāda, lai jau pieņemtu lēmumu par investīcijām.

Projekti tiek savā starpā salīdzināti, lai nopirktu labākos. Jāsaprot, ka šis process ir abpusējs – attīstītāji, kas pārdod savus projektus, tieši tāpat vērtē potenciālos investorus. Tas arī rada konkurenci, jo abas puses cenšas izvērtēt sadarbības partnerus. No mūsu puses tas ir ļoti rūpīgs atlases process, pēc kura līdz reālai projekta pirkšanai nonāks tikai neliela daļa. Vienā gadījumā nevarēsim vienoties par cenu vai citiem noteikumiem, citviet varbūt konstatēsim, ka šāds darījums mums nav izdevīgs kādu risku dēļ.

Šobrīd projektu, kurus Latvenergo vērtē, ir ļoti daudz, daļa no tiem pat ļoti agrīnā stadijā. To kopējā teorētiskā jauda pat pārsniedz to, kas iezīmēta Latvenergo stratēģijā. Taču, lai atrastu tos dažus, kurus ir vērts iegādāties, ļoti rūpīgi izvērtējam visus aspektus, turklāt kā valsts uzņēmumam mūsu prasības ir daudz striktākas nekā, piemēram, kādam privātam uzņēmumam.

AS Latvenergo komercdarbību veic atbilstoši spēkā esošo likumu regulējumam un prasībām. Latvenergo pārvaldība atbilst godīgas un caurskatāmas komercdarbības principiem, ko apstiprina gan valsts uzraugošo iestāžu, gan neatkarīgu organizāciju regulāri un augsti novērtējumi. Un mūsu centieni ir vērsti vienīgi valstij piederošas kapitālsabiedrības attīstībai un valsts enerģētisko vajadzību un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

 

Autors ir AS Latvenergo attīstības direktors, valdes loceklis

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā