Vieta, kur radīt

Liepājas Juliannas pagalma līdzīpašniece Līga Eglīte. Foto — Edgars Pohevičs
Ilze Šķietniece

Radošie kvartāli ļauj atgriezties apritē mirušām teritorijām un kļūst par vērā ņemamu pilsētas daļu

Ražojoši uzņēmumi, mākslinieku darbnīcas, kultūras organizācijas, kafejnīcas, restorāni, industriālas ēkas bez eiroremonta un nepiespiesta atmosfēra — tas viss raksturo radošos kvartālus. To veidošanās ir salīdzinoši jauna tendence visā pasaulē. Radošas pilsētas koncepts pirmo reizi parādījās 80. gadu beigās britu pilsētplānotāja Čārlza Landrija grāmatā The Creative City: A Toolkit for Urban Innovators (Radošā pilsēta. Rīku komplekts pilsētu novatoriem).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu