Liepājas Juliannas pagalma līdzīpašniece Līga Eglīte. Foto — Edgars Pohevičs
Radošie kvartāli ļauj atgriezties apritē mirušām teritorijām un kļūst par vērā ņemamu pilsētas daļu
Ražojoši uzņēmumi, mākslinieku darbnīcas, kultūras organizācijas, kafejnīcas, restorāni, industriālas ēkas bez eiroremonta un nepiespiesta atmosfēra — tas viss raksturo radošos kvartālus. To veidošanās ir salīdzinoši jauna tendence visā pasaulē. Radošas pilsētas koncepts pirmo reizi parādījās 80. gadu beigās britu pilsētplānotāja Čārlza Landrija grāmatā The Creative City: A Toolkit for Urban Innovators (Radošā pilsēta. Rīku komplekts pilsētu novatoriem).
«Pilsēta ir vieta, kur vairāk nekā citur satiekas sveši cilvēki, tāpēc ļoti svarīgs kļūst jautājums par pulcēšanās telpām, kur notikt kultūrai,» viņš saka intervijā, kas lasāma Eiropas Reģionālās attīstības fonda mājaslapā. «Klasiskās, vēsturiskās telpas mūsdienu cilvēkiem bieži šķiet biedējošas. Ironiskā kārtā lielāku interesi rada vecas vai rūpnieciskas teritorijas šausmīgā stāvoklī.»
