Balsis un rīkles

Vēlēšanas ASV beidzās pirms divām nedēļām, taču Arizonā kampaņa turpinās augstos toņos… «Jūs esat vēzis, kas saēd nāciju,» satracināts aktīvists pilnā rīklē nesen kliedza uz vēlēšanu pārraudzības komisiju, pieprasot balsu pārskaitīšanu.

Biļeteni beidzot ir apkopoti, un demokrātu kandidāte Hobsa ar 50,3% ir uzvarējusi gubernatora vēlēšanās, taču konkurente no Republikāņu partijas, visā Amerikā slavenā trampiste un vēlēšanu likumības apšaubītāja Leika neatzīst sakāvi.

Pirmdienas vakarpusē aizgāju paskatīties jaunievēlētās gubernatores pasākumu Fīniksā, kur Hobsa pateicās kampaņas aktīvistiem. Uzvara nāca par mata tiesu — to izšķīra tikai 17 tūkstošu pārsvars no 2,6 miljoniem nodoto balsu —, tāpēc katram brīvprātīgajam zvanītājam vai mājokļu apstaigātājam tiešām bija nozīme.

Tikmēr Leika tajā pašā dienā atkal apšaubīja rezultātus, uzturot cīņu pret «neglābjami sabojātajām» vēlēšanām, jo «padoties tagad nozīmētu zaudēt valsti». Nebūs pārsteigums, ja Leika turpinās Trampa pēdās — bez apstājas atkārtos, ka vēlēšanu uzvara «nozagta», un uz šiem meliem būvēs nākamo kampaņu.

Kā sašķeltā ASV sabiedrība izturēs nākamos indēšanas gadus? Nezinu. Bet vērot to tuvplānā ir skumji un biedējoši. Lai gan vēlētāji nupat izbrāķēja virkni fanātiskāko Trampa melu kampaņas sekotāju, mani uztrauc, ka trešdaļa jaunievēlēto parlamenta deputātu noliedz vai apšauba iepriekšējo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpēc mēs Latvijā nedrīkstam zaudēt laiku bezjēdzīgos politiķu kašķos — jāizmanto katra diena savas valsts stiprināšanai, jo nestabilitāte un neprognozējamība pasaulē tikai vairojas.

Līdzīgi raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Karš un MI

Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds

Glaimi un fakti

Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.Tomēr nekāds melnais h

Jaunākajā žurnālā