Krišjānis Kariņš. Foto - Kristīne Madjare
Ekskluzīvā un atklātā intervijā žurnālam Ir koalīcijas veidošanas sarunvedējs un līdzšinējais premjerministrs Krišjānis Kariņš stāsta par sadursmēm ar Apvienoto sarakstu un atbildības sadalījumu topošajā valdībā.
Par ieilgušo un buksējošo valdības veidošanas procesu Kariņam ir savi secinājumi, kāpēc tā. Viens no tiem ir, ka viņš ir pārliecinājies - Apvienotā saraksta pārstāvis pie sarunu galda Uldis Pīlēns "nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde". Kariņš secinājis: "Viņam ir iedoma, ka uzņēmums un valsts ir kaut kas līdzīgs. Bet tās ir būtiski atšķirīgas lietas. Uzņēmums ir izveidots, lai gūtu peļņu īpašniekiem. Valsts ir izveidota, lai gādātu drošību un pakalpojumus iedzīvotājiem. Uzņēmuma mērķis ir pelnīt naudu. Valsts mērķis nav pelnīt naudu. Valsts mērķis ir gādāt apstākļus, lai cilvēki varētu labi dzīvot savu dzīvi. Valsts iekasē nodokļus no uzņēmējiem, no darba ņēmējiem un tad tos nodokļus pārdala."
Par garlaicību Kariņš nesūdzas: "Esmu strādājis ar populistiem, esmu strādājis ar nepieredzējušiem cilvēkiem, bet ar tādiem kā Apvienotā saraksta politiķi es vēl neesmu strādājis." Par Pīlēna nemitīgi atkārtotajiem formulējumiem, Kariņš izsakās tā: "Tā nedarbojas neviena koalīcijas valdība, ka viens sēž malā, rokas sakrustojis, un saka otram, [ko darīt]. Tas ir, kā Apvienotais saraksts vai Pīlēns to ir iedomājies. Viņš sēdēs malā, sakrustojis rokas, un teiks: «Tagad leciet! Nē, nē — augstāk leciet! Nē, nē — uz kreisās, nē, uz labās kājas!» Tā nevar strādāt. Solidārā atbildība nenozīmē, ka uzveļ atbildību otram."
Apvienotā saraksta izvirzīto prasību ministrijās ielikt ministru biedrus Kariņš salīdzina ar mēģinājumu ielikt visās ministrijās savus poļitrukus un no aizmugurējā sēdekļa stūrēt: "Tas nedarbojas automašīnā un tas nedarbojas politikā. Tas man ir kaut kas ārkārtīgi interesants, bet arī vienlaikus bēdīgs. Mēs esam faktiski zaudējuši jau kādas četras nedēļas, runājot lielā mērā par muļķībām."
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
