Daba piespieda izvērtēt gatavību arī daudz nopietnākām krīzēm
Vētra pagājušo sestdien bija atnākusi laikā. Izrādījās, ka tik plašām krīzēm īsti neesam gatavi. Tagad gan valsts un pašvaldību iestādes un atbildīgie dienesti, gan katrs no mums var izvērtēt, kas ir jāizdara, lai esam labāk sagatavojušies nākamajā reizē, kad diemžēl var būt arī ļaunāk nekā tikai stiprs vējš un lietus.
Lielākie apdraudējumi Latvijai ir pavisam citādi un vienmēr austrumu pusē. Un nedēļas nogalē vēja nodarīto nevar salīdzināt ar postu, ko Ukrainai nodara Krievija.
Mums daba laipni atgādināja, ka dzīvojam Dievzemītē. Citur katastrofas ir zemestrīces, cunami, taifūni, bet šāda vētra būtu vienkārši negaiss. Tomēr daži mēģina iztēlot to par gluži vai episku katastrofu. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien paziņoja, ka «mēs piedzīvojām lielāko vētru valsts vēsturē». Varbūt amata nosaukums lika viņam justies kā «atbildīgajam ministram» un taisnoties. Taču valsts vēsture ir krietni ilgāka, nekā liek noprast ministrs.
