Varoņu sveiciens

Viņš stāv ar plaukstu uz sirds un dzied «Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve…», kamēr zili dzeltenais karogs paceļas no okupantiem atkarotās pilsētas centrā. Prezidents Zelenskis Hersonā. Vienbrīd viņš apklust, gar sāniem nolaistā brīvā roka savelkas dūrē un man šķiet, ka prezidents norij kaklā sakāpušo kamolu.

Varbūt es vairs neredzu tik skaidri un nespēju nošķirt viņa emocijas no savām, jo asaras pašai aizmiglo skatienu. Tās ir prieka asaras, līdz ar ukraiņiem uzgavilējot par astoņus mēnešus ilgušās okupācijas šausmu beigām. Bet arī sāpju asaras, jo tik daudz dzīvību laupa šis brutālais un bezjēdzīgais Putina karš, kurā okupanti, arī ciešot zaudējumus, turpina slepkavot un postīt.

Taču Hersona ir Putina sakāves simbols — tikai pirms sešām nedēļām viņš Kremlī dižmanīgi visai pasaulei pasludināja to par Krievijas daļu «uz mūžiem», bet tagad no krievu varas šeit pāri palikušas tikai bēgošās armijas atstātās mīnas.

Prezidents Zelenskis kopā ar tautu dzied Ukrainas himnu Hersonā un no Kijivas uzrunā G20 samitu Bali, piedāvājot skaidru un taisnīgu miera plānu. Kur ir Putins? Ne Hersonā, ne Bali. Arī Krimā ne. Viņš ir Kremlī, pagaidām. Apmaldījies vēstures krustcelēs. Stājies atjaunot padomju impērijas sapņa varenību un paklupis izzagtās Krievijas murgā.

Kopš februāra daudz biežāk par Dievs, svētī Latviju esmu klausījusies un dziedājusi līdzi «Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve…» Kamēr ukraiņi mirst par brīvību, tā ir arī mūsu himna. Un uzvaras Ukrainas frontē ir labākais sveiciens Latvijas valsts dzimšanas dienā. Slava Ukrainas varoņiem, saules mūžu brīvai Latvijai

Līdzīgi raksti

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Buldozers tukšgaitā

Paldies vēlētājiem, ka cīņa par Rīgu beigusies veiksmīgi — buldozers galvaspilsētu nenošķūrēs! Tas rūc skaļi, bet tukšgaitā, jo Aināra Šlesera savtīgo interešu koalīciju ar prokremliskiem spēkiem nav tikusi pie varas.

Jaunākajā žurnālā