Varoņu sveiciens

Viņš stāv ar plaukstu uz sirds un dzied «Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve…», kamēr zili dzeltenais karogs paceļas no okupantiem atkarotās pilsētas centrā. Prezidents Zelenskis Hersonā. Vienbrīd viņš apklust, gar sāniem nolaistā brīvā roka savelkas dūrē un man šķiet, ka prezidents norij kaklā sakāpušo kamolu.

Varbūt es vairs neredzu tik skaidri un nespēju nošķirt viņa emocijas no savām, jo asaras pašai aizmiglo skatienu. Tās ir prieka asaras, līdz ar ukraiņiem uzgavilējot par astoņus mēnešus ilgušās okupācijas šausmu beigām. Bet arī sāpju asaras, jo tik daudz dzīvību laupa šis brutālais un bezjēdzīgais Putina karš, kurā okupanti, arī ciešot zaudējumus, turpina slepkavot un postīt.

Taču Hersona ir Putina sakāves simbols — tikai pirms sešām nedēļām viņš Kremlī dižmanīgi visai pasaulei pasludināja to par Krievijas daļu «uz mūžiem», bet tagad no krievu varas šeit pāri palikušas tikai bēgošās armijas atstātās mīnas.

Prezidents Zelenskis kopā ar tautu dzied Ukrainas himnu Hersonā un no Kijivas uzrunā G20 samitu Bali, piedāvājot skaidru un taisnīgu miera plānu. Kur ir Putins? Ne Hersonā, ne Bali. Arī Krimā ne. Viņš ir Kremlī, pagaidām. Apmaldījies vēstures krustcelēs. Stājies atjaunot padomju impērijas sapņa varenību un paklupis izzagtās Krievijas murgā.

Kopš februāra daudz biežāk par Dievs, svētī Latviju esmu klausījusies un dziedājusi līdzi «Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve…» Kamēr ukraiņi mirst par brīvību, tā ir arī mūsu himna. Un uzvaras Ukrainas frontē ir labākais sveiciens Latvijas valsts dzimšanas dienā. Slava Ukrainas varoņiem, saules mūžu brīvai Latvijai

Līdzīgi raksti

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Jaunākajā žurnālā