Āmurs bez sirpja

Galvaskauss, ielauzts ar āmuru… Vorhola stilā ieturētu, tādu varētu iztēloties šonedēļ notikušo ASV vēlēšanu emblēmu. Kaut atšķirīgu motīvu dēļ, tā derētu abās divpartiju sistēmas ierakumu pusēs un efektīgi izceltos uz nozīmītēm vai krekliņiem. Cepurēm derētu plīša vai plastmasas āmura kāts, kas rēgojas laukā no galvas, līdzīgi kā vikingu ragi.

Šīs vēlēšanas ASV, protams, ir galvas mežģis, taču āmura un galvaskausa sakrustošana nav mana ideja. To padsmit dienas pirms vēlēšanām izdarīja kāds sazvērestības teorijas pārlasījies radikālis, kurš agrā rītā ielauzās parlamenta apakšpalātas spīkeres mājās un, nesastapis viņu, uzbruka vīram. Par laimi, upuris ir dzīvs. Gluži kā ASV demokrātija, vismaz pagaidām.

Mana skarbā ironija vēl atpaliek no apokaliptiskajām nākotnes prognozēm, ko dzirdu šeit no pašiem amerikāņiem. 71% vēlētāju nesenā aptaujā atzīst, ka ASV demokrātija ir apdraudēta. Kamēr republikāņi berzē rokas par tuvo uzvaras «vilni» un demokrāti iespringst tradicionālajam starptermiņa zaudējumam, mediji uzsver šokējošo faktu — valsts lielākajā daļā uz vēlētiem amatiem pretendē kandidāti, kas… netic vēlēšanu likumībai! Proti, vairākums republikāņu kandidātu uztur Trampa melu teoriju, ka viņš esot uzvarējis 2020. gada vēlēšanās.

Daudziem ir bažas — ja vēlēšanu rezultātu noliedzēji nonāks amatos, tad mierīga varas nomaiņa ASV turpmāk būs tiešām apdraudēta. Iespējams, ar ieročiem rokās. Tikko Arizonā federālajam tiesnesim nācās apturēt bruņotus radikāļus, kas dežurēja pie iepriekšējās balsošanas vietām, iebiedējot vēlētājus. Vērojot šo briestošo haosu, galva var sākt sāpēt pat bez āmura pieskāriena.

Līdzīgi raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Karš un MI

Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds

Glaimi un fakti

Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.Tomēr nekāds melnais h

Jaunākajā žurnālā