Par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā

  • Ir redakcija
  • 02.11.2022.
Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks.
Foto — Scanpix

Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks. Foto — Scanpix

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990.–1991. gadā nevardarbīgā ceļā atjaunojām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu neatkarību un labi apzināmies PSRS režīma tirānijas briesmas un tā darbības principus, kurus Krievijas Federācija ir pārņēmusi un lieto pret neatkarīgo Ukrainas valsti,

stingri nosodot Krievijas Federācijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un neskaitāmos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kurus Krievijas Federācijas bruņotie spēki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem;

paužot sašutumu par to, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki masveidā apšauda Ukrainas enerģētikas, satiksmes, komunikāciju un cita veida civilo infrastruktūru, raidot pret to ballistiskās un spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus (dronus);

uzskatot Krievijas Federācijas īstenotās apšaudes, kas vērstas pret Ukrainas civilo infrastruktūru, par nepārprotamu un cinisku valsts mēroga terorismu, kura mērķis ir liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem piekļuvi elektrībai, apkurei, ūdenim un citai cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamajai infrastruktūrai;

uzlūkojot Krievijas Federācijas politiku par apzinātu un kliedzošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;

ņemot vērā to, ka pieaug Baltkrievijas loma Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, jo Krievijas Federācija jau kopš kara sākuma izmanto Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā un šobrīd Baltkrievijā izvieto savus spēkus;

ievērojot to, ka Ukraina pašlaik cīnās par visas civilizētās pasaules aizsardzību,

aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentus

un lūdzam

  • apvienot spēkus, pastiprinot pretgaisa aizsardzību un ieroču piegādi, lai aizsargātu civiliedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajām noziedzīgajām apšaudēm;
  • pieprasīt Krievijas Federācijas kā valsts, kura īsteno militāro agresiju pret Ukrainu – suverēno ANO dalībvalsti, izslēgšanu no ANO Drošības padomes un visām ANO aģentūrām un organizācijām;
  • pieprasīt, lai par Krievijas Federācijas īstenoto karu, kā arī par Krievijas Federācijas pastrādātajiem noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci atbildīgās personas tiek tiesātas īpašā starptautiskā tribunālā Krievijas Federācijas agresijas noziegumu izmeklēšanai;
  • turpināt palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, paplašinot tai piemēroto sankciju sarakstu, ātri novērst nepilnības, kuru dēļ Krievijas Federācijai izdodas apiet sankcijas, un nepieļaut turpmākus sankciju apiešanas mēģinājumus;
  • paplašināt Baltkrievijai piemēroto sankciju sarakstu, jo Baltkrievija ne tikai ļauj Krievijas Federācijai izmantot savu teritoriju un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai, bet arī aktīvi šos uzbrukumus veicina.

 

Ants Veetõusme, Igaunijas 20. augusta kluba prezidents

Velta Čebotarenoka, Latvijas 4. maija Deklarācijas kluba prezidente

Birutė Valionytė, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā