Par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā

  • Ir redakcija
  • 02.11.2022.
Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks.
Foto — Scanpix

Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks. Foto — Scanpix

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990.–1991. gadā nevardarbīgā ceļā atjaunojām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu neatkarību un labi apzināmies PSRS režīma tirānijas briesmas un tā darbības principus, kurus Krievijas Federācija ir pārņēmusi un lieto pret neatkarīgo Ukrainas valsti,

stingri nosodot Krievijas Federācijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un neskaitāmos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kurus Krievijas Federācijas bruņotie spēki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem;

paužot sašutumu par to, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki masveidā apšauda Ukrainas enerģētikas, satiksmes, komunikāciju un cita veida civilo infrastruktūru, raidot pret to ballistiskās un spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus (dronus);

uzskatot Krievijas Federācijas īstenotās apšaudes, kas vērstas pret Ukrainas civilo infrastruktūru, par nepārprotamu un cinisku valsts mēroga terorismu, kura mērķis ir liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem piekļuvi elektrībai, apkurei, ūdenim un citai cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamajai infrastruktūrai;

uzlūkojot Krievijas Federācijas politiku par apzinātu un kliedzošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;

ņemot vērā to, ka pieaug Baltkrievijas loma Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, jo Krievijas Federācija jau kopš kara sākuma izmanto Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā un šobrīd Baltkrievijā izvieto savus spēkus;

ievērojot to, ka Ukraina pašlaik cīnās par visas civilizētās pasaules aizsardzību,

aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentus

un lūdzam

  • apvienot spēkus, pastiprinot pretgaisa aizsardzību un ieroču piegādi, lai aizsargātu civiliedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajām noziedzīgajām apšaudēm;
  • pieprasīt Krievijas Federācijas kā valsts, kura īsteno militāro agresiju pret Ukrainu – suverēno ANO dalībvalsti, izslēgšanu no ANO Drošības padomes un visām ANO aģentūrām un organizācijām;
  • pieprasīt, lai par Krievijas Federācijas īstenoto karu, kā arī par Krievijas Federācijas pastrādātajiem noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci atbildīgās personas tiek tiesātas īpašā starptautiskā tribunālā Krievijas Federācijas agresijas noziegumu izmeklēšanai;
  • turpināt palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, paplašinot tai piemēroto sankciju sarakstu, ātri novērst nepilnības, kuru dēļ Krievijas Federācijai izdodas apiet sankcijas, un nepieļaut turpmākus sankciju apiešanas mēģinājumus;
  • paplašināt Baltkrievijai piemēroto sankciju sarakstu, jo Baltkrievija ne tikai ļauj Krievijas Federācijai izmantot savu teritoriju un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai, bet arī aktīvi šos uzbrukumus veicina.

 

Ants Veetõusme, Igaunijas 20. augusta kluba prezidents

Velta Čebotarenoka, Latvijas 4. maija Deklarācijas kluba prezidente

Birutė Valionytė, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Olavs Rāciņš

Inovāciju temps valsts pārvaldē - kā paātrināt modernizāciju?

Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas.

Viedoklis Māris Graudiņš

Kāpēc Latvijas sabiedriskā doma atbalsta Eiropas armiju?

Kaut mūsu plašsaziņas līdzekļiem un pat aizsardzības ministriem tas acīmredzot ir palicis nepamanīts, Latvijas pilsoņi jau sen ir izteikuši nozīmīgu atbalstu spēcīgiem starptautiskajiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, t.s. "Eiropas armijai".

Viedoklis Juris Beikmanis

Kad birokrātija stāv ceļā dzīvībai

Gadījums ar retas slimības pacientu, kurš lūdz valsts augstāko amatpersonu palīdzību izdzīvot, nav tikai personīga traģēdija, bet gan viens no vairākiem gadījumiem, bērnus ieskaitot, kas kopumā atklāj nopietnas sistēmiskas problēmas Latvijas veselības aprūpē.

Jaunākajā žurnālā