Par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā

  • Ir redakcija
  • 02.11.2022.
Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks.
Foto — Scanpix

Viena no Kijivas galvenajām ielām 24. oktobra vakarā — pēc Krievijas uzbrukumiem energoapgādes infrastruktūras objektiem galvaspilsētā ieviests slīdošais elektrības padeves grafiks. Foto — Scanpix

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990.–1991. gadā nevardarbīgā ceļā atjaunojām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu neatkarību un labi apzināmies PSRS režīma tirānijas briesmas un tā darbības principus, kurus Krievijas Federācija ir pārņēmusi un lieto pret neatkarīgo Ukrainas valsti,

stingri nosodot Krievijas Federācijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un neskaitāmos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kurus Krievijas Federācijas bruņotie spēki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem;

paužot sašutumu par to, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki masveidā apšauda Ukrainas enerģētikas, satiksmes, komunikāciju un cita veida civilo infrastruktūru, raidot pret to ballistiskās un spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus (dronus);

uzskatot Krievijas Federācijas īstenotās apšaudes, kas vērstas pret Ukrainas civilo infrastruktūru, par nepārprotamu un cinisku valsts mēroga terorismu, kura mērķis ir liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem piekļuvi elektrībai, apkurei, ūdenim un citai cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamajai infrastruktūrai;

uzlūkojot Krievijas Federācijas politiku par apzinātu un kliedzošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;

ņemot vērā to, ka pieaug Baltkrievijas loma Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, jo Krievijas Federācija jau kopš kara sākuma izmanto Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā un šobrīd Baltkrievijā izvieto savus spēkus;

ievērojot to, ka Ukraina pašlaik cīnās par visas civilizētās pasaules aizsardzību,

aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentus

un lūdzam

  • apvienot spēkus, pastiprinot pretgaisa aizsardzību un ieroču piegādi, lai aizsargātu civiliedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajām noziedzīgajām apšaudēm;
  • pieprasīt Krievijas Federācijas kā valsts, kura īsteno militāro agresiju pret Ukrainu – suverēno ANO dalībvalsti, izslēgšanu no ANO Drošības padomes un visām ANO aģentūrām un organizācijām;
  • pieprasīt, lai par Krievijas Federācijas īstenoto karu, kā arī par Krievijas Federācijas pastrādātajiem noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci atbildīgās personas tiek tiesātas īpašā starptautiskā tribunālā Krievijas Federācijas agresijas noziegumu izmeklēšanai;
  • turpināt palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, paplašinot tai piemēroto sankciju sarakstu, ātri novērst nepilnības, kuru dēļ Krievijas Federācijai izdodas apiet sankcijas, un nepieļaut turpmākus sankciju apiešanas mēģinājumus;
  • paplašināt Baltkrievijai piemēroto sankciju sarakstu, jo Baltkrievija ne tikai ļauj Krievijas Federācijai izmantot savu teritoriju un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai, bet arī aktīvi šos uzbrukumus veicina.

 

Ants Veetõusme, Igaunijas 20. augusta kluba prezidents

Velta Čebotarenoka, Latvijas 4. maija Deklarācijas kluba prezidente

Birutė Valionytė, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba prezidente

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā