Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Ziemeļaustrumvidzemei ir savas latviešu valodas izlokšņu bagātības
Starp daudziem profesora Jāņa Endzelīna pētnieciskajiem darbiem ir arī izlokšņu vākumi un apraksti. Viņš šo darbu veica gan viens pats, gan kopā ar Kārli Mīlenbahu. Pētījumos rodamas arī daudzveidīgas augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu liecības, tomēr izdalāms arī īpašs variants, kādā runā Ziemeļaustrumvidzemē.
Līdztekus valodnieciskai interesei katram latvietim ir vērts iepazīt latviešu valodas izloksnes, kas apliecina Latvijas lingvistiskās ainavas bagātīgumu. Un, dzīvojot šajā zemē, ir vērts zināt, ko īsti nozīmē «aita!», «murika», «iņģe» vai «kurrats».
Kopā ar Jēkabu Raipuli 2010. gadā publicētajā grāmatā Radošie malēnieši un viņu valoda1 rakstījām, ka Ziemeļaustrumvidzemē runātās malēniskās izloksnes ir augšzemnieku dialekta dziļo jeb nesēlisko latgalisko izlokšņu variants. Tas pēc vairākām pazīmēm atšķiras no Latgalē runātajām dziļajām latgaliskajām izloksnēm. Izpratne par runas atšķirībām ir stingra arī pašos šo izlokšņu pratējos. Uz jautājumu, vai tu runā latgaliski, atbilde būs: «Nē taču, es runāju malēniski.» Tā nu malēnietis tiešām ir gluži vai dīvainis, jo nav latgalietis, bet ir vidzemnieks, kurš runā dziļo latgalisko izlokšņu variantā.
Kaut iepriekš bijuši arī citi nosaukumi vietai, «kas ir malā» (Maliena), turklāt apzīmētas gan plašākas (piemēram, viss augšzemnieku dialekts), gan šaurākas teritorijas (piemēram, Malienas ciems), tieši Ziemeļaustrumvidzemes iedzīvotāju apzīmēšanā nostiprinājies malēniešu vārds.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.