Daudzfaktoru kopums labākiem jaunuzņēmumu rezultātiem

  • Viesturs Sosārs
  • 20.09.2022.
Publicitātes foto

Publicitātes foto

Pirmajā Inovācijas akadēmijas programmā, kas norisinājās no pagājušā gada novembra līdz šā gada maijam, kopumā piedalījās vairāk nekā 160 dalībnieki, kas programmas otrajā daļā 35 komandās darbojās pie savu inovācijietilpīgo ideju sākotnējās dzīvotspējas pārbaudes. Aprīlī komandas ar savām produktu demonstrācijām piedalījās starptautiskajā jaunuzņēmumu konferencē TechChill, un 26. maijā Inovācijas akadēmijas programmu absolvēja 27 tālākai izaugsmei un investīciju piesaistei sagatavotas komandas.

Šā gada 20. oktobrī sāksies jau otrā Inovāciju akadēmijas programma. Tiem, kuriem līdz šim nav bijusi iespēja iepazīties ar Inovāciju akadēmijas ideju, atgādinu, ka tā ir inovatīvu, tehnoloģiski ietilpīgu un globāli ambiciozu projektu pirmsakcelerācijas programma, kas palīdz nonākt no pavisam agrīnas idejas līdz projektu gatavībai piesaistīt sākotnējās investīcijas un sagatavoties straujai izaugsmei. Šo programmu vada Riga Business School kā RTU struktūrvienība, savukārt finansē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centru Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

Kā Inovāciju akadēmijas organizētāji pagājušās programmas rezultātā mēs esam ieguvuši daudz vērtīgu atziņu, kas ļaus pilnveidot programmu, kas sāksies oktobra beigās. Tālāk esmu centies apkopot savus novērojumus par faktoriem, kas programmas dalībniekiem ļāva sasniegt labākus rezultātus un iegūt no Inovāciju akadēmijas vislielāko labumu.

Sistemātisks fokuss

Lai gan dalība Inovācijas akadēmijā neprasa pilnas slodzes iesaisti un ir apvienojama ar darbu, mācībām un citām personīgajām aktivitātēm, dalībniekiem ir jāapzinās, ka darbs pie agrīnu ideju potenciāla pārbaudes prasa tam veltīt pietiekami daudz laika un regulāras iesaistes. Inovāciju akadēmijā ir paredzētas regulāras mentorēšanas sesijas, projekta starpnodevumi, kolektīva sasniegto rezultātu apspriešana un citi programmas elementi, kas palīdz sistemātiski fokusēties idejas pārbaudei. Tomēr vissvarīgāk ir dalībniekiem pašiem apzināties regulāra darba nepieciešamību un laicīgi paredzēt tam laiku savā ikdienā.

Proaktivitāte

Inovācijas akadēmija, līdzīgi kā citas izaugsmes programmas, piedāvā iespējas, bet to izmantošana ir pašu dalībnieku ziņā. Aktīva darbošanās lekcijās, komandu veidošanas nometnēs, maksimāla mentoru piedāvātā laika izmantošana un piedalīšanās programmas organizētajos pasākumos uzskatāmi korelē ar komandu progresu programmas laikā. No savas puses Inovācijas akadēmija ir centusies nodrošināt vislabāko iespējamo ideju un domu apmaiņu gan programmas lietotajos saziņas kanālos, gan arī tīklošanās pasākumos klātienē, ciktāl tie bija iespējami pandēmijas ierobežojumu kontekstā. Dalībnieku un komandu ziņā paliek šo iespēju izmantošana savas idejas attīstīšanas labā.

Komandas darbs

Programmas otrās daļas pamatā ir darbošanās pie savu ideju potenciāla un dzīvotspējas pārbaudes. Vienatnē to izdarīt pietiekami lielā apjomā un ātrumā ir grūti, dažreiz pat neiespējami. Dalībnieki, kuri veltīja pietiekamu uzmanību komandas izveidošanai un tās efektīva darba organizēšanai, programmas laikā caurmērā sasniedza labāku progresu nekā tie, kuri darbojās vienatnē jeb kuru komandas nebija atradušas veidu, kā veiksmīgi sadarboties. Iegūto mācību rezultātā Inovācijas akadēmijas komanda jaunajā programmā veltīs papildu uzmanību komandu veidošanas un organizācijas jautājumiem, veicinot vēl plašāku dalībnieku savstarpēju apmainīšanos ar idejām un veicinot komandu veidošanas procesu kopīgās nometnēs un tīklošanās pasākumos.

Praktiska darbošanās

Jaunu produktu izstrāde ir ļoti praktiska nodarbošanās. Lai arī Inovācijas akadēmija piedāvā vērtīgu un ideju agrīnas validēšanas procesam pielāgotu saturu, vissvarīgākais projektu progresa priekšnosacījums ir praktiska iegūto zināšanu un atziņu pielietošana praksē – nevis teoretizēšana par iecerētā risinājuma potenciālu, bet gan tā ātra, vienkārša un pēc iespējas lēta pārbaudīšana praksē. Komandas, kas pirmajā Inovācijas akadēmijas laikā demonstrēja praktisku darbošanos, sasniedza būtiski labāku gala rezultātu, nekā tās komandas, kas dažādu iemeslu dēļ apmierinājās tikai ar zināšanu ieguvi un padoma uzklausīšanu no programmas mentoru puses.

Gatavība dalīties

Pirmā Inovācijas akadēmija pulcēja dalībniekus no dažādām, atšķirīgām nozarēm, ar dažādu izglītību un darba un personīgo pieredzi, un var nešaubīgi apgalvot, ka otrajā programmā varēsim novērot tieši to pašu. Programmas dalībnieki kā kolektīvs zina un prot ļoti daudz – droši vien daudz vairāk kā jebkurš lektors vai mentors, kurš darbojas programmā. Šīs zināšanas, pieredze un izglītība ir svarīgs programmas aktīvs, un mēs cenšamies veicināt dalīšanos ar to. Padoms, kontakti un atbalsts, ko programmas laikā komandas sniedza viena otrai, ļāva tām kopumā sasniegt vairāk un noslēgt programmu ar labāku un pārliecinošāku savas idejas attīstīšanas rezultātu.

Pirmā pirmsakcelerācijas programmas Inovāciju akadēmija sezona pierādīja to, ka Latvijā ir daudz ambiciozu, tehnoloģisku ideju ar globālu potenciālu, kā arī to, ka sistemātiska, proaktīva  un praktiska  darbošanās komandās pie šo ideju attīstīšanas ļauj sasniegt skaidri izmērāmu progresu un palīdz veidot agrīnu, investīcijām gatavu projektu plūsmu, tādējādi stiprinot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pamatu. Līdz 23. septembrim turpinās pieteikšanās Inovācijas akadēmijai, to var izdarīt elektroniski valsts platformā business.gov.lv.

 

Autors ir Riga Business School rezidējošais uzņēmējs, Inovāciju akadēmijas programmas direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā