Aizspogulija

  • Valdis Segliņš
  • 19.09.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai arī skolās sen vairs nav obligātās literatūras, kurš gan nav lasījis Lūisa Kerola darbus "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" un "Alise Aizspogulijā" vai vismaz redzējuši fantastikas piedzīvojumu filmu "Alise Brīnumzemē". Pārsteidzoši kolorīti tēli un iztēli veicinoši stāstījumi. Brīnumi visapkārt!

Bet ne jau pēc brīnumiem mums jādodas pie sērojošiem britiem, bet tepat to gana. Starp tiem skološanas sāga. Pārsteigumi gandrīz katru dienu – te soda nauda par studijām augstskola, te jaunas vadlīnijas skolotājiem izpildes uzsākšanai jau pirms divām nedēļām, te neatliekami ieviešama īpaši rafinēta bērneļu vērtēšanas sistēma, te atkal kāds jauns taisnā mērķa ceļa pagrieziens, bet izrādās, ka arī skolotājiem jāmaksā. Tā taču goda lieta būt klases priekšā! Tomēr tās visas tādas maldugunis.

Īsti spīdumi redzami pavisam citur. Ministru kabinetā gandrīz pie pašiem griestiem stāv rakstīts "Viens likums, viena taisnība visiem". Nav jau pamata apstrīdēt Tiesu pilī savulaik postulētam, bet šajā telpā neparastas lietas notiek, ko skaidrot var tikai ar kādu nezināmu Aizspogulijas klātbūtnes efektu.

Arodbiedrība uzstāj par valstī pieņemta likuma izpildi, kas nav ticis darīts gadiem ilgi bezkompromisa tiesiskumā. Tā vietā, lai valdības vadītājs to atzītu un sekotu likuma burtam (ne tikai garam), premjers mediju priekšā pavisam atklāti piedāvā "dāsnu piedāvājumu" - sāpju naudu skolotājiem no nākamā gada janvāra. Citiem vārdiem - kukuli arodbiedrībai, lai valdība varētu arī turpmāk nepildīt likuma prasības. Pilnīgs apjukums. Arodbiedrībai tiek piedāvāta vienošanās, kā nepildīt likumu. Grupveida vienošanās ar mērķi apiet likumu, un visi laimīgi var doties mājās. Tas droši vien tāds Aizspogulijas efekts, jo citādi šāda darbošanās visdrīzāk satur ne vienu vien karteļa pazīmi.

Nemēģinot te tēliem piešķirt atbilstošās lomas no Kerola darbiem, negaidīta inovācija ir brīnišķīgs valdības vadītāja publisks piedāvājums atvieglot trešās puses - pašvaldību maciņus - karteļa vienošanās ietvaros. Tā kā pašas pašvaldības par šo priekšlikumu pat nenojauta, tad labāk to arī neteiksim Daugavpils mēram. Aizspogulijā noteikti varētu būt vēl netradicionālāki risinājumi, piemēram, kā paši skolotāji varētu ar dalības maksu piedalīties šādā kartelī. To konta numuriņu vajadzētu publicēt. Droši vien varētu būt citi, daudz radošāki priekšlikumi, tikai laika pamaz atlicis. Bet tas jau tikai mūsu pašu galvās, jo Aizspogulijā jau laikam nav nozīmes. Un "Trusis ar ierastu kustību izvilka no vestes kabatas pulksteni, paskatījās tajā un aizsteidzās tālāk".

 

Autors ir profesors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā