Aizspogulija

  • Valdis Segliņš
  • 19.09.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai arī skolās sen vairs nav obligātās literatūras, kurš gan nav lasījis Lūisa Kerola darbus "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" un "Alise Aizspogulijā" vai vismaz redzējuši fantastikas piedzīvojumu filmu "Alise Brīnumzemē". Pārsteidzoši kolorīti tēli un iztēli veicinoši stāstījumi. Brīnumi visapkārt!

Bet ne jau pēc brīnumiem mums jādodas pie sērojošiem britiem, bet tepat to gana. Starp tiem skološanas sāga. Pārsteigumi gandrīz katru dienu – te soda nauda par studijām augstskola, te jaunas vadlīnijas skolotājiem izpildes uzsākšanai jau pirms divām nedēļām, te neatliekami ieviešama īpaši rafinēta bērneļu vērtēšanas sistēma, te atkal kāds jauns taisnā mērķa ceļa pagrieziens, bet izrādās, ka arī skolotājiem jāmaksā. Tā taču goda lieta būt klases priekšā! Tomēr tās visas tādas maldugunis.

Īsti spīdumi redzami pavisam citur. Ministru kabinetā gandrīz pie pašiem griestiem stāv rakstīts "Viens likums, viena taisnība visiem". Nav jau pamata apstrīdēt Tiesu pilī savulaik postulētam, bet šajā telpā neparastas lietas notiek, ko skaidrot var tikai ar kādu nezināmu Aizspogulijas klātbūtnes efektu.

Arodbiedrība uzstāj par valstī pieņemta likuma izpildi, kas nav ticis darīts gadiem ilgi bezkompromisa tiesiskumā. Tā vietā, lai valdības vadītājs to atzītu un sekotu likuma burtam (ne tikai garam), premjers mediju priekšā pavisam atklāti piedāvā "dāsnu piedāvājumu" - sāpju naudu skolotājiem no nākamā gada janvāra. Citiem vārdiem - kukuli arodbiedrībai, lai valdība varētu arī turpmāk nepildīt likuma prasības. Pilnīgs apjukums. Arodbiedrībai tiek piedāvāta vienošanās, kā nepildīt likumu. Grupveida vienošanās ar mērķi apiet likumu, un visi laimīgi var doties mājās. Tas droši vien tāds Aizspogulijas efekts, jo citādi šāda darbošanās visdrīzāk satur ne vienu vien karteļa pazīmi.

Nemēģinot te tēliem piešķirt atbilstošās lomas no Kerola darbiem, negaidīta inovācija ir brīnišķīgs valdības vadītāja publisks piedāvājums atvieglot trešās puses - pašvaldību maciņus - karteļa vienošanās ietvaros. Tā kā pašas pašvaldības par šo priekšlikumu pat nenojauta, tad labāk to arī neteiksim Daugavpils mēram. Aizspogulijā noteikti varētu būt vēl netradicionālāki risinājumi, piemēram, kā paši skolotāji varētu ar dalības maksu piedalīties šādā kartelī. To konta numuriņu vajadzētu publicēt. Droši vien varētu būt citi, daudz radošāki priekšlikumi, tikai laika pamaz atlicis. Bet tas jau tikai mūsu pašu galvās, jo Aizspogulijā jau laikam nav nozīmes. Un "Trusis ar ierastu kustību izvilka no vestes kabatas pulksteni, paskatījās tajā un aizsteidzās tālāk".

 

Autors ir profesors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Ramoliņš

Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos

Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.

Viedoklis Ralfs Pilsētnieks

Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Viedoklis Mārtiņš Freibergs

Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Jaunākajā žurnālā