Aizspogulija

  • Valdis Segliņš
  • 19.09.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai arī skolās sen vairs nav obligātās literatūras, kurš gan nav lasījis Lūisa Kerola darbus "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" un "Alise Aizspogulijā" vai vismaz redzējuši fantastikas piedzīvojumu filmu "Alise Brīnumzemē". Pārsteidzoši kolorīti tēli un iztēli veicinoši stāstījumi. Brīnumi visapkārt!

Bet ne jau pēc brīnumiem mums jādodas pie sērojošiem britiem, bet tepat to gana. Starp tiem skološanas sāga. Pārsteigumi gandrīz katru dienu – te soda nauda par studijām augstskola, te jaunas vadlīnijas skolotājiem izpildes uzsākšanai jau pirms divām nedēļām, te neatliekami ieviešama īpaši rafinēta bērneļu vērtēšanas sistēma, te atkal kāds jauns taisnā mērķa ceļa pagrieziens, bet izrādās, ka arī skolotājiem jāmaksā. Tā taču goda lieta būt klases priekšā! Tomēr tās visas tādas maldugunis.

Īsti spīdumi redzami pavisam citur. Ministru kabinetā gandrīz pie pašiem griestiem stāv rakstīts "Viens likums, viena taisnība visiem". Nav jau pamata apstrīdēt Tiesu pilī savulaik postulētam, bet šajā telpā neparastas lietas notiek, ko skaidrot var tikai ar kādu nezināmu Aizspogulijas klātbūtnes efektu.

Arodbiedrība uzstāj par valstī pieņemta likuma izpildi, kas nav ticis darīts gadiem ilgi bezkompromisa tiesiskumā. Tā vietā, lai valdības vadītājs to atzītu un sekotu likuma burtam (ne tikai garam), premjers mediju priekšā pavisam atklāti piedāvā "dāsnu piedāvājumu" - sāpju naudu skolotājiem no nākamā gada janvāra. Citiem vārdiem - kukuli arodbiedrībai, lai valdība varētu arī turpmāk nepildīt likuma prasības. Pilnīgs apjukums. Arodbiedrībai tiek piedāvāta vienošanās, kā nepildīt likumu. Grupveida vienošanās ar mērķi apiet likumu, un visi laimīgi var doties mājās. Tas droši vien tāds Aizspogulijas efekts, jo citādi šāda darbošanās visdrīzāk satur ne vienu vien karteļa pazīmi.

Nemēģinot te tēliem piešķirt atbilstošās lomas no Kerola darbiem, negaidīta inovācija ir brīnišķīgs valdības vadītāja publisks piedāvājums atvieglot trešās puses - pašvaldību maciņus - karteļa vienošanās ietvaros. Tā kā pašas pašvaldības par šo priekšlikumu pat nenojauta, tad labāk to arī neteiksim Daugavpils mēram. Aizspogulijā noteikti varētu būt vēl netradicionālāki risinājumi, piemēram, kā paši skolotāji varētu ar dalības maksu piedalīties šādā kartelī. To konta numuriņu vajadzētu publicēt. Droši vien varētu būt citi, daudz radošāki priekšlikumi, tikai laika pamaz atlicis. Bet tas jau tikai mūsu pašu galvās, jo Aizspogulijā jau laikam nav nozīmes. Un "Trusis ar ierastu kustību izvilka no vestes kabatas pulksteni, paskatījās tajā un aizsteidzās tālāk".

 

Autors ir profesors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā