Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Jānis Rokpelnis ir teicis, ka dzejas avots ir mīlestība.1 Ilga mīlestība — to apliecina vairāk nekā 55 gados radītais mantojums, kas apkopots grāmatā Raksti. 1. sējums. Dzeja. Sējuma beigās iekļauts arī dzejnieka jaunākais krājumam Etc.
Kopoto rakstu izdošana vienmēr savā ziņā pārrada autora tekstu dzīvesciklu, aktualizē noteiktu tradīciju, valodas pieredzi un iedveš monumentālu radošā procesa pabeigtības apziņu.
Diezgan pilnīgā, tomēr noteiktā laikā apstādinātā ietvarā Rokpeļņa dzejas mantojumu jau bija iespēja ieraudzīt 2004. gadā izdevumā, ko apgāds Atēna sagatavoja ievērojamāko latviešu dzejnieku darbu izdevumu sērijā Dzeja. Tomēr Neputnā izdotais kopoto rakstu pirmais sējums, pateicoties sastādītāja Ivara Šteinberga darbam un komentāriem, liek pavērties uz Rokpeļņa autorību un poētisko pieredzi daudz pilnīgākā kvalitātē. Komentāros izvērsti atainota dzejas un kritikas mijiedarbība, norādītas dzejoļu pirmpublikācijas. Savukārt Kārļa Vērdiņa apcere Pa naža asmeni paskaidro grāmatas kompozīciju, akcentē poētiskās gaitas pieturpunktus, ietekmi, dzejas interpretācijas metodes un vēsturiskās situācijas nospiedumus dzejā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.