Auksta ziema, augsta cena? 3

Ilustrācija — Shutterstock
Jana Altenberga

Kopš kara sākuma Latvija dažu mēnešu laikā ir sagatavojusies nokāpšanai no Krievijas gāzes adatas. Amatpersonas ir drošas, ka ziemā gāzes visiem pietiks, taču tā būs dārga. Vai valsts kompensācijas būs pietiekamas, lai nebūtu jāsalst milzīgo rēķinu dēļ?

Kristīnes ģimene ar trim bērniem dzīvo Raganā un savu Līvānu tipa māju apsilda ar gāzi. Vēl pagājušā gada beigās tas maksāja 110 eiro mēnesī, taču jūlijā Latvijas Gāze atsūtīja izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, un summa ir pieaugusi gandrīz četras reizes — līdz 430 eiro mēnesī. 

Arī Zojas ģimenei rēķins ir četrkāršojies — no 50 līdz 200 eiro. Viņu dzīvoklis rindu mājā Rumbulā ir tieši pa vidu starp diviem citiem, tāpēc siltums labāk turas, taču kaimiņiem par tādu pašu platību jaunais maksājums būšot jau 300 eiro mēnesī.

Salīdzinot ar pērno decembri, augustā gāzes cena biržā ir dubultojusies — no 81 eiro par megavatstundu pieaugusi līdz 170 eiro. Bet pēdējā pusotra gada laikā cena palielinājusies pat 12 reižu. Lai mazinātu šo triecienu pa iedzīvotāju makiem, valdība jau maijā sāka gatavot kompensāciju priekšlikumus. «Tas faktiski aptver gandrīz katru mājsaimniecību,» saka Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. 

Kopā ar Ekonomikas ministriju izveidotā darba grupa analizēja dažādu apkures veidu vidējo cenu pērn — tā svārstās ap 70 eiro par megavatstundu —, un no sadārdzinājuma, kas šogad pārsniedz šo slieksni, valdība lēmusi kompensēt pusi. Tas attiecas uz visiem apkures veidiem — gāzi, elektroenerģiju, centrālo apkuri, kā arī šķeldu un granulām. Vienīgais izņēmums ir malka, ko sākotnēji neplānoja tieši kompensēt, taču vēlāk atbalsta pasākumos tomēr iekļāva, nosakot vēl zemāku slieksni atbalsta saņemšanai, jo šo apkures veidu pārsvarā izmanto cilvēki ar zemākiem ienākumiem. 

Kopējā valsts atbalsta summa, ko atvēlēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, no sākotnēji iezīmētajiem 350 miljoniem jau pieaugusi līdz 442 miljoniem eiro. «Ka tikai kāds nepaliek bez pienācīga atbalsta, nevis ka tik kādam par daudz neizmaksājam,» pieeju skaidro Ekonomikas ministrijas padomnieks Artūrs Butāns.

Gan Kristīne, gan Zoja atzīst, ka jaunais gāzes rēķins nopietni ietekmē ģimenes budžetu, taču visvairāk abas ir neizpratnē par to, kā tiks aprēķināts un izmaksāts valsts atbalsts. Izlīdzinātā maksājuma gadījumā iedzīvotāji par jūliju vēl saņēma pilno rēķinu. Un tikai ar septembri rēķinā parādīsies samazinātā summa, kas pakalpojuma sniedzējam jānosaka, ņemot vērā valsts atbalstu, Ir noskaidroja Ekonomikas ministrijā.

Par to, vai atbalsts ģimenēm būs pietiekams, abām sievietēm pagaidām vēl grūti spriest. «Kad atnāca 430 eiro rēķins, es domāju — vai tas tiešām ir jau ar atbalstu?» Kristīne atzīst, ka publiski dzirdamā informācija «parastajam cilvēkam nav skaidra».

Latvenergo atgādina, ka pārrēķins katrai mājsaimniecībai ir individuāls un gala summas var stipri atšķirties atkarībā no vēsturiskā vidējā patēriņa un iepriekš veiktajiem maksājumiem. Kristīnei kaimiņos dzīvo pensionāri, kuri saņēmuši tādus pašus milzīgus rēķinus, tāpēc viņa bažījas, kā rīkosies Latvijas Gāze. «Vai viņi uzreiz sūtīs sarkanās vēstules, ka neesam samaksājuši, vai būs iecietīgi un nezvanīs, zinot par valdības atbalstu?» Kristīnes un Zojas ģimenes rēķinus varēs samaksāt, taču jau tagad skaidri saprot, ka no daudz kā būs jāatsakās.

Tās mājsaimniecības, kam arī pēc atbalsta piemērošanas būs grūtības izdzīvot, varēs pieteikties mājokļa pabalstam. Šajā apkures sezonā garantētā minimālā ienākuma slieksnis ir palielināts trīs reizes — no 109 līdz 327 eiro vienas personas mājsaimniecībai, un papildus 228 eiro katram nākamajam cilvēkam mājsaimniecībā. «Tā ir sociālā palīdzība tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs,» saka Celmiņa. Viņa paredz, ka palīdzību meklējošo mājsaimniecību skaits šogad pieaugs līdz 44 tūkstošiem — ļoti būtisks pieaugums, salīdzinot ar 30 tūkstošiem iepriekšējā gadā. To gan precīzāk redzēs tikai oktobrī, kad tiks saņemti pirmie iesniegumi. Lai pašvaldību pārslodze ar dokumentu apstrādi nekavētu pabalstu saņemšanu, tos šoreiz piešķirs nevis no lēmuma pieņemšanas, bet gan pieteikuma iesniegšanas mēneša.

Jārēķinās arī ar to, ka centrālās apkures tarifi šajā sezonā var mainīties biežāk nekā ierasts — tirgus svārstības ir tik lielas, ka dabasgāzes piegādes līgumus slēdz uz ļoti īsiem periodiem. Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir noteikusi, ka tarifa slīdošā jeb mainīgā daļa svārstās atkarībā no paša resursa cenas. «Realitāte ir tāda, ka nav iespējams dabūt ilgtermiņa fiksētas cenas iepirkumiem dabasgāzei — cena mainās, un līdz ar to mainās tarifs,» skaidro Daira Armane no Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta. Iespējams, tāpēc būs nepieciešami vēl jauni atbalsta pasākumi, piemēram, ja decembrī gāzes cenas uzkāps nekontrolēti augstu. 

Svārstās arī šķeldas un granulu cena tirgū. Butāns pieļauj — ja apkures sezonas vidū kritīsies pieprasījums, kas šobrīd piesardzības dēļ ir palielinājies tik ļoti, ka piedāvājums netiek līdzi, tad cenas varētu kristies. Tāpēc ministrijas sekos līdzi tirgus situācijai un cenu izmaiņu gadījumā pielāgos arī atbalsta pasākumus, viņš sola.

Pašvaldību atbildība

Pašvaldībās ir ļoti dažādi siltumapgādes tarifi — tie var atšķirties pat vairākas reizes, tāpēc būs vietas, kur iedzīvotāju rēķini pat pēc valsts atbalsta piemērošanas var būt nesamērīgi lieli. Piemēram, no oktobra Mārupē siltuma tarifs būs 313 eiro par megavatstundu — tas ir 150% sadārdzinājums kopš iepriekšējā tarifa, kas piemērots no februāra. Salīdzinājumam, Salaspilī centralizētās apkures tarifs no septembra būs 77 eiro par megavatstundu un pret iepriekšējo tarifu pieaudzis tikai par 24%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Tas tāpēc, ka Mārupes komunālo pakalpojumu uzņēmums pilnībā balstās uz dabasgāzi, turpretim Salaspilī vairāk nekā pusi no siltumenerģijas saražo ar šķeldu un 18% ar saules kolektoriem.

Tas, ka pašvaldībās būtiski atšķiras siltuma ražošanas cenas, nemaina faktu, ka valsts kompensēs 50% no sadārdzinājuma. Ekonomikas ministrija atgādina, ka pašvaldībām ir pieejami ES fondu līdzekļi, lai pārveidotu savas katlumājas uz vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu. «Mēs Latvijā dzīvojam mežā — dzīvot mežā un kurināt ar gāzi nav adekvāti. Ja valsts piedāvā programmu, bet pašvaldībai par to nav intereses, tā ir nolaidība no pašvaldības vadītāju puses, kas šobrīd atspēlējas uz iedzīvotājiem,» skaidro ministrijas pārstāvis Butāns.

Šogad gan pašvaldības daudz aktīvāk pieteikušās atbalstam — saņemti 72 projekti, un, pēc ministrijas prognozes, trešdaļā gadījumu pāreju uz atjaunojamiem resursiem varēšot realizēt jau šogad. Tiekot arī strādāts pie tā, lai vienkāršotu lielāku šķeldas iepirkumu procedūru pašvaldībām un kopā ar vides ministriju tikšot precizēti noteikumi, lai ļautu veidot šķeldas uzkrājumus, kas līdz šim bija liegts. Butāns skaidro, ka šobrīd ārpus lielajām pilsētām esošajiem apkures katliem jāpiegādā šķelda katru dienu. «Zinot izmaksas, šķeldai aug cena tikai degvielas patēriņa iemeslu dēļ. No stratēģiskā viedokļa, ja veidojam gāzei rezerves, tad līdzīgi jānodrošina arī šķeldai vismaz minimāli uzkrājumi.»

Vai gāzes pietiks?

Šai apkures sezonai gāzes pietiks visiem, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām — tā apgalvo ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Balstoties uz iepriekšējās ziemas patēriņu, ministrija lēš, ka Latvijai šajā apkures sezonā būs nepieciešamas 6,9 teravatstundas gāzes, un vajadzīgais apjoms vai nu jau ir iesūknēts Inčukalna krātuvē, vai nolīgts iesūknēšanai no Klaipēdas termināļa gada beigās. 

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan ir skeptiskāks. «Apgalvot, ka mums pietiks gāzes, ir diezgan drosmīgs lēmums,» viņš komentē, jo gāzi nepērk valdība, bet gan uzņēmumi, un, kamēr nav konkrēti zināms, ar kādiem nosacījumiem un ar kādām kompānijām ir noslēgti līgumi, nekādu garantiju nevar būt. Vienlaikus viņš uzsver, ka nav iemesla neticēt amatpersonu teiktajam, un aicina krīzes situācijā uzticēties tiem, kas «par to atbild saskaņā ar likumu».

Balstoties uz Ozoliņa aprēķiniem, iepriekšējās ziemas sezonā gāzes patēriņš bijis 7,5 teravatstundas, bet šajā sezonā būs jāpielāgojas jaunajām piegādes iespējām. «Ar visiem taupības pasākumiem un labvēlīgiem nosacījumiem elektrības ražošanai kaimiņos mums jāiespiežas sešās teravatstundās.» Karš ir pārstrukturējis gāzes tirgu un piegādes ceļus — tā tagad tiek iepirkta tankkuģa apmērā, katrs vismaz 10% no kopējā Latvijas patēriņa, un «tāda lieta jāprot nopirkt, jāzina, kur gāze atrodas, kā tā ceļo, kur to izlādēs».

Gāzes pārvades operatora Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss apliecina, ka Inčukalna pazemes krātuvē šobrīd atrodas aptuveni 12 teravatstundas gāzes, no tām 5,6 teravatstundas pieder Latvijā reģistrētajiem komersantiem, tajā skaitā arī valsts nodrošinātā stratēģiskā rezerve divu teravatstundu apmērā, ko aprīlī valdības uzdevumā iegādājās Latvenergo, kā arī 1,15 teravatstundas, kas Latvijas mājsaimniecību vajadzībām rezervēta uz Latvijas Gāzes kā publiskā tirgotāja vārda.

Lai gan brīvā tirgus apstākļos nav garantiju, ka šobrīd krātuvē esošā gāze paliks Latvijā, Bariss par resursa pietiekamību ir mierīgs. «Mēs neplānojam dzīvot uz rezervēm un gaidām, ka tirgus strādās», bet rezerves plānots izmantot tikai kritiskos gadījumos. Informācija par Klaipēdas termināļa rezervācijām un sašķidrinātās gāzes kuģu pasūtījumiem liecinot, ka reģionā kopumā ienāks pietiekami daudz gāzes. «Ja izejviela ienāk, tirgus to sadalīs — kamēr tirgus strādā, visam vajadzētu notikt,» paļaujas Bariss.

Arī Latvenergo finanšu direktors Guntars Baļčūns bez bažām apgalvo, ka situācija ir «diezgan komfortabla» un apkures sezonai gāzes pietiek ne tikai pašu vajadzībām, bet var pat sākt tirdzniecības piedāvājumus juridiskajiem klientiem. «Pamatapjomu esam iepirkuši, ir iestrādes par papildu iegādēm tuvākajiem mēnešiem, un ir ļoti labas iestrādes uz jaudām arī 2023. gada pirmajā ceturksnī Klaipēdas terminālī,» saka Baļčūns.

Uzņēmums laikus sācis pārstrukturēties, intensificējot piegādes tieši no Klaipēdas termināļa, tāpēc šogad no Krievijas gāzi nav iepircis vispār. «Tirgū šobrīd ir gāzes piedāvājumi, un mēs tos aktīvi akceptējam, esam kontraktējuši piegādes visos vasaras mēnešos,» stāsta Baļčūns. Lai gan uzņēmums galvenokārt darbojas elektroenerģijas tirgū, Latvenergo apzinoties, ka jākļūst aktīvākiem dabasgāzes tirdzniecībā. «Ja slēdzam ar klientiem vienošanos par gāzes piegādi, zinām, ka esam gāzi iepirkuši,» viņš skaidro gatavību piedāvāt gāzi arī juridiskajiem klientiem.

Pavasarī 100% brīvais tirgus

Augustā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā noteica, ka Latvijas Gāzei kā publiskajam tirgotājam mājsaimniecību vajadzībām ir jānodrošina rezerves Inčukalna pazemes krātuvē 1,15 teravatstundu apjomā. Tūlīt pēc tam no Latvijas Gāzes izskanēja pretrunīgi paziņojumi, ka viņu rīcībā šādas rezerves neesot. 

Ministre Indriksone šīs bažas noraida — aizķeršanās esot tikai juridiska rakstura, bet Conexus ir apliecinājis, ka uz Latvijas Gāzes vārda ir reģistrēta dabasgāze pietiekamā apjomā un tā fiziski atrodas Inčukalnā, ko ministrija tikšanās laikā ar Latvijas Gāzes pārstāvjiem «draudzīgi atgādināja». Indriksone arī norāda, ka pēc likuma grozījumiem «uzņēmums no savām saistībām tā vienkārši atteikties nevar». 

Arī Bariss apliecina, ka Conexus kā gāzes operatoram ir pienākums pildīt normatīvos aktus un tāpēc «jebkuras darbības, ja tās samazina apjomu zem MK minētā, nedrīkst būt izpildītas». 

Latvijas Gāzes skaidrojumu Ir neizdevās iegūt, jo uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka komentārus par šo tēmu tiesīgs sniegt tikai valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, bet viņš atrodas atvaļinājumā līdz augusta beigām.

Bariss pieļauj, ka kompromiss starp Latvijas Gāzi un valdību tiek meklēts par to, lai esošie noteikumi atļautu daļu no mājsaimniecībām nepieciešamā apjoma veikt tiešo piegāžu veidā sezonas laikā, nevis obligāti noglabāt pazemes krātuvē. 

Ja arī vienoties neizdosies, Indriksone mierina, ka MK noteikumos ir paredzēta kārtība, kā gāzes plūsmu nodrošināt ar «šīm pašām fiziskajām gāzes molekulām» Inčukalna krātuvē, pat ja Latvijas Gāze savus pienākumus nespētu veikt.

Lai gan iepriekš izskanēja, ka Latvijas Gāzes atteikšanās gadījumā publiskā tirgotāja statuss pāries Latvenergo, Ekonomikas ministrija šādu iespēju vairs nepieļauj. Indriksone uzsver, ka mājsaimniecībām rezervētais gāzes apjoms tādā gadījumā nepāries cita uzņēmuma rīcībā, tāpat arī cilvēkiem nekādi līgumi nebūs jāpārslēdz. «Mēs [Latvijas Gāzei] neko neatņemam, mēs faktiski rīkojamies ar viņu rīcībā esošo gāzi viņu vietā.» Arī samaksa par šo gāzi tiks veikta Latvijas Gāzei pēc noteiktā tarifa.

Taču atbilstoši spēkā esošajam regulējumam no nākamā gada maija publiskā tirgotāja statuss vairs netiks piešķirts un katrs iedzīvotājs varēs izvēlēties, no kā iegādāties gāzi un elektroenerģiju. Līdz šim tā sauktie saistītie lietotāji jeb mājsaimniecības tika nodrošinātas ar regulēto tarifu, kas vienmēr bijis zemāks nekā brīvā tirgus cena. «Ideja bija, ka lēnām atdodam visu brīvajam tirgum, ja viss labi strādā,» ministre atgādina tirgus liberalizācijas pieeju. Viņasprāt, brīvais gāzes tirgus sevi ir apliecinājis, ja neskaita dažus sarežģījumus, kas radušies kara rezultātā. «Protams, labā ziņā ir tā, ka saistīto lietotāju tarifs ir mazāks nekā brīvajā tirgū — ja brīvajā tirgū cenas ir nesamērīgas, visas mājsaimniecības, kas bija aizgājušas prom, drīkst atgriezties pie publiskā tirgotāja līdz nākamajam pavasarim.» 

Lai gan šobrīd Latvenergo apkalpo tikai 5% no visām mājsaimniecībām, kas izmanto dabasgāzi, Baļčūns apstiprina, ka tirgus atvēršanās brīdī būs gatavi nākt ar savu piedāvājumu. «Mājsaimniecības mums ir interesants klientu segments, no klientu apkalpošanas viedokļa tam esam gatavi,» viņš saka. 

Paldisku drošinātājs

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, gāzes rezerves apkures sezonā būs pietiekamas arī tad, ja darbu iecerētajā laikā šoruden nesāks jaunbūvējamais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis. Igaunijas ministre gan, klātienē tiekoties, apliecinājusi Indriksonei, ka termināļa būvdarbus plānots noslēgt jau oktobrī, pēc tam atliks tikai sakārtot dokumentus un atgādāt pirmo kuģi. «Rēķināmies, ka kuģis atbrauks pilns ar gāzi un to apjomu, kas būtu nepieciešams ieregulēšanas laikā pirmajā mēnesī, draudzīgi sadalīs starp visām vienotajā tirgū esošajām valstīm,» saka Indriksone.

Arī Latvenergo pārstāvis Baļčūns vērtē, ka termināļa izbūve notiek ļoti raiti, atbilstoši plānotajam grafikam. Viņš to uzskata par kritiski svarīgu elementu mūsu vienotajam gāzes tirgum, it īpaši Baltijas apgādei, jo šobrīd lielas gāzes plūsmas iet Somijas virzienā. Baļčūns atzinīgi vērtē gan Klaipēdas termināļa, gan Inčukalna krātuves esamību, kā arī jaunizveidoto starpsavienojumu ar Poliju, jo «kritiskā situācijā, ja gāzes tūkst, mums ir piegādes iespējas no Polijas».

Pavasarī Baltijas valstis noslēdza solidaritātes līgumu, kas paredz savstarpēju palīdzību ārkārtas gadījumos, ja kādai valstij rodas problēma ar gāzes pieejamību. Indriksone skaidro, ka praktiski šim līgumam ir trīs pakāpes. Ja ir indikācijas, ka gāzes varētu trūkt, vispirms tirgotājus aicina pārdot gāzi arī blakus valstī. Nākamais solis ir izsoļu rīkošana, bet galējā gadījumā, ja kaimiņiem jāsāk ierobežot patēriņu, tad arī pārējās valstis ieslēdz taupīšanas režīmu, lai palīdzētu nodrošināt nepieciešamo enerģijas apjomu.

Jātaupa!

Par to, ka gāze būs, pārliecināta ir gan ministre Indriksone, gan uzņēmumu pārstāvji, taču nezināmais šajā apkures sezonas vienādojumā ir cena — to paredzēt ir grūti. Eksperts Ozoliņš atgādina, ka cenu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā pašreizējais karstuma vilnis rada lielu elektroenerģijas patēriņu kondicionētāju darbināšanai, bet ziema var izrādīties auksta.

Arī Conexus vadītāju Barisu vairāk uztrauc nevis gāzes pieejamība, bet gan tirgus ķēdē esošo dalībnieku pirktspēja. «Siltumapgādes uzņēmumiem jāspēj gāzi nopirkt — ja klienti laikus nesamaksās, var veidoties nepieciešamība pēc brīvajiem līdzekļiem,» viņš brīdina. 

Lai gan pavasarī bija prognozes, ka gāzes cena varētu kristies, ministre aicina rēķināties, ka «gāze ir un būs dārga, un īpaši lētāka nepaliks». 

Arī Baļčūns no Latvenergo visvairāk bažījas par cenu kāpumu, kas novērojams gan Eiropā, gan globālajos tirgos. «Sekojam arī Lielbritānijas un Ķīnas tirgum, tur gāzes cenas ir tikpat augstas kā Eiropā.» Vienlaikus viņš mierina, ka cenu kāpums nevar ilgt mūžīgi. «Brīdī, kad cenas ir ļoti augstas, patēriņa izvērtēšana ir ļoti svarīga — tiklīdz samazinām patēriņu, tā pieprasījuma un piedāvājuma līknes krustošanās punkts rezultējas kaut nedaudz zemākā cenā.»

Sekojot līdzi tendencēm Eiropā, Baļčūns novērojis, ka visur tiek veidotas pēc iespējas lielākas gāzes rezerves, ir uzstādījums maksimāli aizpildīt krātuves līdz oktobrim un novembrim. Papildus tam Eiropā domā par patēriņa ierobežošanu, tāpēc arī Indriksone atkārto: «Vislabākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam un par kuru nemaksājam.» 

Ekonomikas ministrija jau no maija aicina katru taupīt ne tikai gāzi, bet arī elektrību. «Cenas mūsu pusē ir ļoti augstas, ražošanas jaudas ir mazākas nekā patēriņš, tāpēc katrs samazinājums ir ieguvums ne tikai maciņā, bet arī kopējā tirgū.» Ministrija izveidojusi ekspertu grupu, kur praktiķi savā jomā izstrādā taupības priekšlikumus, ko ikdienā varēs īstenot katrs iedzīvotājs.

Svarīgi arī radīt alternatīvus enerģijas avotus, tādēļ Latvenergo aktīvi meklē investīciju projektus, lai risinātu pamata problēmu — jaudu deficītu reģionā. «Mums ir labas iestrādes par saules un vēja parka izbūvi, un šie projekti veicinās, lai cenu līmenis mazinās.» Baļčūns uzskata, ka šī brīža situācija ir pietiekams stimuls investīcijām jaudas ģenerācijas paplašināšanā, lai pēc būtības atrisinātu īstermiņa cenu problēmu.

Cik iespējams, ka gāzes pietrūkst vai tā izrādās tik dārga, ka tomēr nāksies apsvērt tās iepirkšanu no Krievijas? Uz to Indriksone atbild stingri: «Nē, es nesaredzu nekādu iespēju grozīt likumu un piegādāt gāzi no Krievijas — noteikti strādāsim, lai Krievijas kā agresorvalsts resursus mēs nepapildinām.» Arī Butāna skats ir optimistisks: «Latvija 30 gadu laikā tika uzsēdināta uz Krievijas gāzes adatas, kur 90% piegāžu nāca no Krievijas, bet tagad deviņu mēnešu laikā no 90% būsim nonākuši līdz 0%.»

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (3)

QAnon 29.08.2022. 17.26

Ja Raganā, kur ir pieejami pietiekami koksnes resursi, kāds māju apkurināja ar gāzi, tas apzināti ir gādājis patronas krievu armijai, ar ko nogalināt Ukrainas sievieties, sirmgalvjus un bērnus. Ļoti pareizi būtu Saeimas, valdības un valsts administratīvās iestādēs samazināt temperatūru līdz 17 grādiem, lai sēž džemperos. Reiz, kad pēc divu stundu sēdēšanas valsts bibliotēkā K Barona ielā, es pamatīgi pārsalu, bet pēc tam, kad man bija vajadzība apmeklēt VID, stāvot rindā, ne tikai sasildījos, bet pat nosvīdu.

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 29.08.2022. 16.35

Klau – negribēju ,bet mani piespieda uz fb publicēto petravičas un bērziņa sarunu.

Klau – ja Petraviča nerunā pretvalstiski, noziedzīgi,tad man ir jautājums – kas ir pretvalstiski?

Jau šī saeima ir bandītu un kretīnu pilna.
Kas notiks tālāk?

Vai saeimai, VDD tomēr nevajadzētu reaģēt uz petravičas sludināto? Vai deputāti nezvēr ievērot Satversmi un likumus?

Vienasbrirsmas ir auksta ziema,bet ko darīt ,ja valstī saeimā ir vairāk deputātu,kas likumus neievēro,nekā ievēro?

Bunksšs sola ziemu ar – 30 grādu salu.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 29.08.2022. 16.30

Izglītoti cilvēki mani aprāj,kadsaku,ka augstās elektr.cenas ir politiķu un bandītu sadarbības rezultāts. Tas esot brīvais tirgus un ja no tā es neko nesaprotot,lai klusējot.

Bet nu redz …šodien kasjauns.lv ir raksts,kurā Beļģijas enerģētikas ministre – korektāk un smalkāk izsaka to pašu domu. Elektr.cenas ir ļaunprātīga situācijas izmantošana.

Tāpēc es saku – miltos alkatīgos varnešus😡😳.

Pie varas jālaiž godprātīgi cilvēki.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu