Man šobrīd nav labu krievu 13

Larisa Artjugina. Foto — Edmunds Brencis
Mārtiņš Galenieks

Ukraiņu kinorežisore Larisa Artjugina stāsta par to, kāpēc viņai neļauj filmēt karadarbību par spīti pieredzei frontē un par savu misiju ar kultūras palīdzību mainīt Ukrainu

Ar ukraiņu kinorežisori un producenti Larisu Artjuginu (Larysa Artiugina) satiekamies kanālmalas kafejnīcā Kas dārzā. Viņa ir neliela auguma, trauslas miesasbūves sieviete, kas uz interviju ierodas tieši no autoostas, vilkdama aiz sevis čemodānu. Nupat bijusi Liepājā, kur tikusies ar labdarības organizācijām, kas palīdz bēgļiem, pilsētas vadību, kā arī filmējusi kādu jaunu sievieti no Ukrainas, kurai pēc nedēļas jādzemdē bērniņš — «jauns ukrainis», viņa saka ar mirdzumu acīs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu