Melu magnāta bankrots

Ziņas pārāk sarūgtina vai uztrauc? Kā būtu ar viskija mēriņu pludenākam skatam uz pasauli?

Neraizējieties, neesmu pārkarsusi Arizonas svelmē un šī nav mana atbilde nervozajam mūsdienu pulsam — tikai vēstures citāts. Apmeklējot savas jaunās universitātes mediju muzeju, vitrīnā pamanīju radioaparātu, kura korpusā iekļauta glīta karafe ar glāzēm. Izrādās, pagājušā gadsimta vidū Amerikā kļuva populāri šādi radio, lai Otro pasaules karu izgājušo nāciju atveldzētu uzreiz vairākos veidos.

Kā par brīnumu, mūsdienās televizorus un interneta abonementus nepārdod komplektā ar sedatīviem. Kaut arī iespējas ar šo tehnoloģiju palīdzību cilvēkus satricināt un satracināt ir plašākas kā jebkad.

Aizvadītajā nedēļā tam bija skaļš apliecinājums — Ameriku pāršalca ziņa par vairāk nekā 45 miljonu dolāru sodu, ko zvērinātie piesprieda melu ziņu magnātam Aleksam Džonsam. Viņam tiesā nācās ieskatīties acīs vecākiem, kuru bērni gāja bojā Sendijhukas skolā pirms desmit gadiem — vienā no asiņainākajām apšaudēm ASV vēsturē. Džonss pēc traģēdijas murgoja, ka nekādas šaušanas nav bijis un tā esot valdības kampaņa, lai panāktu ieroču ierobežošanu. Kaut gan Džonsa biznesa impērija ar tautas apstulbošanu nopelnījusi milzu summas, tagad sazvērestības teoriju cepējs cenšas glābties, piesakot bankrotu un turpinot melot par savām finansēm. Protams, firmu nosaukumos viņš lepni atsaucas uz vārda brīvību. Taču šis spriedums atgādina, ka patiesība un taisnīgums nav tukša skaņa. Tiesa ir sadzirdējusi ģimeņu advokāta vienkāršo un skaidro lūgumu: «Apturiet melu monetizāciju.»

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Līdzīgi raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Karš un MI

Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds

Glaimi un fakti

Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.Tomēr nekāds melnais h

Jaunākajā žurnālā