Melu magnāta bankrots

Ziņas pārāk sarūgtina vai uztrauc? Kā būtu ar viskija mēriņu pludenākam skatam uz pasauli?

Neraizējieties, neesmu pārkarsusi Arizonas svelmē un šī nav mana atbilde nervozajam mūsdienu pulsam — tikai vēstures citāts. Apmeklējot savas jaunās universitātes mediju muzeju, vitrīnā pamanīju radioaparātu, kura korpusā iekļauta glīta karafe ar glāzēm. Izrādās, pagājušā gadsimta vidū Amerikā kļuva populāri šādi radio, lai Otro pasaules karu izgājušo nāciju atveldzētu uzreiz vairākos veidos.

Kā par brīnumu, mūsdienās televizorus un interneta abonementus nepārdod komplektā ar sedatīviem. Kaut arī iespējas ar šo tehnoloģiju palīdzību cilvēkus satricināt un satracināt ir plašākas kā jebkad.

Aizvadītajā nedēļā tam bija skaļš apliecinājums — Ameriku pāršalca ziņa par vairāk nekā 45 miljonu dolāru sodu, ko zvērinātie piesprieda melu ziņu magnātam Aleksam Džonsam. Viņam tiesā nācās ieskatīties acīs vecākiem, kuru bērni gāja bojā Sendijhukas skolā pirms desmit gadiem — vienā no asiņainākajām apšaudēm ASV vēsturē. Džonss pēc traģēdijas murgoja, ka nekādas šaušanas nav bijis un tā esot valdības kampaņa, lai panāktu ieroču ierobežošanu. Kaut gan Džonsa biznesa impērija ar tautas apstulbošanu nopelnījusi milzu summas, tagad sazvērestības teoriju cepējs cenšas glābties, piesakot bankrotu un turpinot melot par savām finansēm. Protams, firmu nosaukumos viņš lepni atsaucas uz vārda brīvību. Taču šis spriedums atgādina, ka patiesība un taisnīgums nav tukša skaņa. Tiesa ir sadzirdējusi ģimeņu advokāta vienkāršo un skaidro lūgumu: «Apturiet melu monetizāciju.»

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Neticami, bet…

Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.

Krāsainā dzīve

Grūti iesākt šo sleju. Dienas garumā rediģēju tik dažādus šī numura rakstus, bet pa vidu pauzēs atveru fotogrāfiju, kurā smaida Luīze. Iesārti mati, stilīgs šaurs briļļu rāmītis, pīrsings. Jauks smaids, no meitenes staro maigums.

Bingo!

Nedomāju, ka vēlētāji būs sajūsmā. Valdības reitingi jau tā ir zemi kā izsusējusi aka, bet koalīcijas partneri sadomājuši uzspēlēt ideoloģiskā bulšita bingo. Tēma — Stambulas konvencija, ko sabiedrības vairums nolicis malā kā sen samaksātu rēķinu. Bet dažiem niez nagi atkal vilkt laukā un mēģināt to uzdot par aktuālu problēmu.N

Jaunākajā žurnālā