Par “Latvijas Pasta” jauno abonētās preses tarifu projektu

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām

No 2023.gada 1.janvāra tiks realizēts jauns abonētās preses piegādes pakalpojuma finansēšanas modelis, kas ietver:

• Regulators konkursa kārtībā izvēlas universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniedzēju, kas nodrošina arī preses piegādes pakalpojumus;
• Regulators apstiprina preses piegādes pakalpojumu tarifus;
• ar speciālu regulējumu ir noteikta preses izdevēju maksājuma proporcija no Regulatora apstiprinātā tarifa;
• tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta.

Ministru kabinets ar 17.07.2020. rīkojumu Nr.397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas”” atbalstīja šādas sistēmas izveidi ar mērķi pilnveidot līdzšinējo kārtību un nodrošināt paredzamību drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai[1].

Regulators ar 29.11.2021. lēmumu Nr. 136 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” universālā pasta pakalpojuma tarifiem” 3. punktu apstiprināja UPP pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa), kas stājas spēkā 01.01.2023.:

• tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi (0,48 eiro);
• tarifs par kilogramu (1,14 eiro).

Pamatojoties uz apstiprināto tarifu, Ministru kabinets sadarbībā ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju izstrādāja un 14.07.2022. pieņēma noteikumus Nr. 463 “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība”, kas nosaka procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

Jāuzsver, ka procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā[2] nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu.[3] Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot izmaiņas – prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez/ar papildu atbalstu un konceptuālajā ziņojumā izvirzītos mērķus neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai[4].

Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, “Latvijas Pasts” 19.07.2022. (piecas dienas pēc MK noteikumu par apmaksas kārtību apstiprināšanas, kas balstās uz jau apstiprināto tarifu) iesniedza Regulatoram uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022. gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 01.01.2023. Ar jauno tarifa projektu tiek būtiski palielināti tarifi:

• tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi 0,55 eiro (iepriekš 0,48 eiro);
• tarifs par kilogramu 1,20 eiro (iepriekš 1,14 eiro).

Tā rezultātā zūd MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 463 “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība” anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 17.07.2020. rīkojumā Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas”” noteiktais mērķis – neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Šādas situācijas radīšana no “Latvijas Pasta” puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam zemāk minēto iemeslu dēļ.

Pirmkārt, “Latvijas Pastam” kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā. Ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta tekošā gada septembra beigās (t.i. līgums par piegādēm 2023. gadam tiek slēgts 2022. gada augusta beigās), visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Uz līguma noslēgšanas brīdi ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023. gadam.

Iesniedzot tarifus Regulatoram 19.07.2022. par jauniem tarifiem 2023. gadam, “Latvijas Pasts” labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023. gadam.

Otrkārt, “Latvijas Pasts” un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem “Latvijas Pasta” tarifiem 2023. gadam. Tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi – neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

Pārdomu vērta ir “Latvijas Pasta” izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari (kārtējo reizi nostādot to “šoka” stāvoklī). Tas rada pamatotas aizdomas, ka “Latvijas Pasts”, zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Vēl jo neizprotamāk tas ir tāpēc, ka “Latvijas Pasts” ir valsts akciju sabiedrība, kuras uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde – šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mēdiju ilgtspējas nodrošināšanā.

Šāda “Latvijas Pasta” darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam kopumā. Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt UPP pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta. Uzsveram, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks uzsāktas ierastajā laikā (šā gada septembra beigās), gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu (iespējams tiks slēgti izdevumi, likvidētas darba vietas), kā rezultātā “Latvijas Pasta” piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Kritiski ir vērtējama arī Satiksmes ministrijas darbība, kas, kā atbildīgā nozares ministrija, piedalās preses piegāžu sistēmas izstrādē un vienlaicīgi, kā valsts kapitāla daļu turētājs, uzrauga “Latvijas Pasta” darbības. Nepieļaujami, ka Satiksmes ministrijas uzraudzītais uzņēmums tieši pirms abonēšanas kampaņas uzsākšanas un tieši pēc sistēmas izstrādes, iesniedz jaunus tarifus, kas apdraud abonēšanas kampaņu un izjauc piegādes sistēmu. Jānorāda, ka šādas problēmas pastāv jau piecus gadus, un tieši Satiksmes ministrijas nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt “Latvijas Pasta” darbības, ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā (nav paredzamības, stabilitātes), kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai.

Jāuzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Pēdējā laika starptautiskie notikumi spilgti parāda, cik liela nozīme medijiem ir valsts neatkarības saglabāšanā un cik būtiski valstij ir nodrošināt stipru, daudzveidīgu informatīvo telpu. Jāatzīst, ka pēdējos gados mediju atbalsts Latvijā bija nepietiekošs, un tieši šī iemesla dēļ politiķi mediju vides stiprināšanu šobrīd ir noteikuši kā prioritāti. Jāapzinās, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama Satiksmes ministrijas un valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

“Latvijas Pasta” novēloti, slepus iesniegtais jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un ikviens apzinās, ka šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar Satiksmes ministriju, Kultūras ministriju un Preses izdevēju asociāciju. Preses izdevēju nozare šobrīd ir viena no kritiski svarīgajām nozarēm Latvijā, pret kuru nav pieļaujamas valsts uzņēmuma vienpusēji, slepus radītas krīzes situācijas. “Latvijas Pasta” 19.07.2022. iesniegtais jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairāk, kā 20%. Vēl vairāk – jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem!

Ikvienam ir skaidrs, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka preses izdevējiem (tāpat kā “Latvijas Pastam”) strauji pieaug arī pārējās ražošanas izmaksas. Jāatzīmē, ka ļoti būtiski ir augušas papīra izmaksas un turpina regulāri pieaugt. Ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība.

Jāuzsver, ka situāciju preses nozarē vēl vairāk pasliktina energoresursu cenu pieaugums patērētājiem, jo šīs izmaksas tieši sakrīt ar preses abonēšanas periodu (rudens/ziema). Līdz ar to pie zemas pirktspējas daļa patērētāju, visticamāk, atteiksies no preses izdevumu abonēšanas. Ja šādos apstākļos tiks būtiski palielinātas abonementu cenas, tad ir absolūti skaidrs, ka preses nozare piedzīvos ārkārtīgi dramatisku abonementu skaita kritumu.

Lai nepiedzīvotu šādas krīzes situācijas preses nozarē, piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) neprognozējamā un neuzticamā darbība pierāda, ka izstrādātais modelis nesasniedz mērķi – stabilitāti un paredzamību, ilgtspējas nodrošināšanai nozarē. Līdz ar to būtu jānosaka termiņi, līdz kuram “Latvijas Pasts” var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā (jo izdevēji abonementus ir pārdevuši ar fiksētu cenu). Pretējā gadījumā “Latvijas Pasts” pēc pāris mēnešiem no šī brīža krīzes radīšanas (kad beigsies abonēšanas kampaņa) sapratīs, ka nav sasniegts pietiekams abonentu skaits, tāpēc iesniegs Regulatoram atkal jaunu tarifu projektu, sistemātiski graujot preses nozari.

Ievērojot minēto, lūdzam:

1. Nepieļaut “Latvijas Pasta” jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023. gadam, kā rezultātā tiks sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī aizkavēta preses izdevēju pamatdarbība – abonēšanas kampaņa, nodarot milzīgus zaudējumus preses izdevēju nozarei.
2. Nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai, saskaņā ar MK 17.07.2020. rīkojumu Nr.397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””. Ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram “Latvijas Pasts” var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā (jo izdevēji abonementus ir pārdevuši ar fiksētu cenu).
3. Nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa – 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu, ņemot vērā MK rīkojumā^[5] nostiprināto principu – nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu.
4. Izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ir būtiski vājināta un daļēji iznīcināta preses nozare.
5. Izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, nespējot uzraudzīt valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) darbību, kas ignorē valsts prioritātes, politiku un, nesaskaņojot savu plānoto rīcību ar nozares pārstāvjiem, apzināti apdraud 2023. gada preses abonēšanas kampaņu.
6. Izvērtēt “Latvijas Pasta” novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam kopumā. Apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt UPP un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

 

Ar cieņu,

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valde:

SIA “Žurnāls Santa” valdes priekšsēdētājs Māris Ančs

AS “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

SIA “Firma Zemgale” valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis

SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre

SIA “Žurnālu izdevniecība Lilita” valdes priekšsēdētājs Aivars Rudzinskis

SIA “Kurzemes Vārds” valdes priekšsēdētājs Andis Rozītis

SIA “Izdevniecība Dienas Mediji” valdes priekšsēdētājs Edgars Kots

AS “Cits Medijs” valdes priekšsēdētājs Edgars Arnītis

SIA “Reģionu Mediji” valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš

 

[1] Tiesību akta projekta “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība” anotācija 1.3.p. ceturtā rindkopa.

[2] MK 2020. gada 17. jūlija rīkojums Nr.397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””.

[3] Tiesību akta projekta “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība” anotācija 1.3.p. “Pašreizējā situācija”sestā rindkopa; “Problēmas apraksts” trešā rindkopa.

[4] Tiesību akta projekta “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība” anotācija 1.3.p. “Apraksts” pirmā rindkopa.

[5] MK 2020. gada 17. jūlija rīkojums Nr.397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””.