Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Drīzumā tiks publiskoti apjomīga pētījuma rezultāti, kas ļoti detalizēti atklāj krievvalodīgo iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā, Krievijas un rietumvalstu politikas novērtējumu, savu patriotismu un gatavību aizstāvēt Latviju draudu gadījumā.
Žurnāls Ir guva ekskluzīvu iespēju iepazīties ar šiem Frīdriha Eberta fonda pasūtītā pētījuma datiem, kas savākti aprīļa beigās divās SKDS aptaujās. Pētījums atklāj, ka gandrīz visos jautājumos viedokļi būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas — tikai latviešu, tikai krievu vai abām. Taču pāri šai dziļajai viedokļu plaisai cerīgu tiltu met jaunākā krievu paaudze, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušo domas bieži vien stipri atšķiras no vecāku un vecvecāku skatījuma.
Krieviski runājošo vidū vienīgā demogrāfiskā grupa, kurā vairākums aptaujāto (51%) skaidri nostājas Ukrainas pusē, ir 18—24 gadus veci jaunieši. «Tas ir viens no aptaujas galvenajiem pozitīvajiem rezultātiem, ka krievvalodīgajiem jauniešiem, kas ir atvērtāki un nosliecas Eiropas Savienības virzienā, ir skaidrs priekšstats par Krievijas nodarījumiem un nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Šai grupai pat dalība NATO nešķiet problemātiska. Viņu viedokļi lielā mērā sasaucas ar latviešu vienaudžu uzskatiem,» komentē Reinhards Krums, Eberta fonda vadītājs Baltijas valstīs.
Vislielākais «neitrālo» krievu īpatsvars ir Latgalē (68%) un pirmspensijas vecumā (65%). Kopumā gan krieviski runājošie biežāk simpatizē Ukrainai nekā Krievijai, tomēr pāris demogrāfiskās grupas izceļas ar pretēju rezultātu.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
