Ernests festivālā Lampa bija viens no runātājiem diskusijā Kā mūsdienu jaunietis izjūt piederību savai valstij? Ernesta bērnības atmiņas saistās ar ģimenes mājām Carnikavā un pavadīto laiku Melānijas Vanagas muzejā. «Melānija ir mana vecvecmāmiņa, laikam es būtu naivs, ja domātu, ka mans patriotisms nav mantots no viņas,» atklāj Ernests. Foto — Beāte Zonnenberga-Zamberga.
Ernests (22) uzaudzis ar multikulturālu identitāti. Puisim bija deviņi gadi, kad vecāki nolēma pārcelties uz Norvēģiju. Viņš bija pietiekami pieaudzis, lai saprastu, ko nozīmē pielāgošanās jauniem apstākļiem. Pirms septiņiem gadiem Ernesta vecāki devās atpakaļ uz Latviju, bet Ernests kopā ar vecāko māsu izlēma palikt. «Vienreiz jau biju zaudējis drošības un piederības sajūtu, negribēju to piedzīvot vēlreiz,» stāsta Ernests.
Taču, dzīvojot Norvēģijā, Ernests nav zaudējis tuvību ar Latviju. Gluži pretēji. Kad vecāki aizbrauca atpakaļ, Ernests meklēja veidus, kā aizpildīt brīvo laiku — sāka dziedāt Norvēģijas latviešu korī Laipa un iesaistīties vietējās diasporas grupās. 2019. gada novembrī Freiburgā Vācijā Ernests kopā ar citiem līdzīgi domājošiem jauniešiem, kuri dzimuši Latvijā, bet dzīvo Eiropā, piedalījās nometnē Jauno līderu skola. Tur jaunie cilvēki secināja, ka latviešiem ir vajadzīga Eiropas mēroga jauniešu organizācija. Jau pēc trim mēnešiem 13 jaunieši sapulcējās Oslo un trīs dienu laikā pieņēma statūtus, lai mēnesi vēlāk oficiāli dibinātu biedrību Eiropas Jaunieši.